Uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana ir bijis visiedarbīgākais līdzeklis, ar kādu Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF) ir panācis, ka tā dēvētie alimentu nemaksātāji atrod naudu savu bērnu uzturēšanai.
Nemaksātāju datus sāka publicēt 2015. gada 1. jūlijā UGF administrācijas mājaslapā. Tad sarakstā bija apmēram 1800 personas. Šā gada 2. februārī sarakstā bija gandrīz 2500 personas. Uz kopējā nemaksātāju fona tas tāds nieks vien ir, tomēr regresa kārtībā atgūto jeb no nemaksātājiem piedzīto vai viņu pašu labprātīgi samaksāto uzturlīdzekļu apmērs ir ievērojami palielinājies. Kopējais parādnieku skaits uz 2015. gada 31. decembri bija 30 972. UGF administrācija informē, ka līdz 2015. gada 31. decembrim regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 3 513 413 eiro apmērā, kas ir par 924 770 eiro jeb 36 procentiem vairāk nekā līdz 2014. gada 31. decembrim. Savukārt pērnā gada decembrī regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 358 106 eiro apmērā, kas ir par 56 procentiem vairāk nekā 2014. gada decembrī. Rekordmēnesī – pērnajā decembrī – UGF administrācija izmaksājusi uzturlīdzekļus 20 484 iesniedzējiem, ar uzturlīdzekļiem nodrošinot 32 079 bērnus. Turklāt no parādnieka tiek piedzīta ne tikai bērnam vai bērniem nesamaksātā uzturlīdzekļu summa, bet arī soda procenti. Kamēr parādnieka vietā uzturlīdzekļus maksā valsts, tikmēr parādniekam krājas parāds pret valsti. Parāda summa ik mēnesi pieaug par 0,5 procentiem, bet gadā – par 6 procentiem no nedzēstās parāda pamatsummas.
«Var teikt, ka nemaksātāju publiskošana ir nesusi augļus, parādnieki ir sarosījušies, un beidzot viņiem ir interese nokārtot parādsaistības,» saka UGF administrācijas juriskonsulte Sintija Šauriņa. Ieviešot šādu kārtību, ir izmantota citu valstu prakse. Piemēram, Igaunijā uzturlīdzekļu nemaksātāju publiskošana arī ir nesusi rezultātus. Kad Latvijā tika apspriesta nemaksātāju saraksta lietderība, tika stāstīts, ka Somijā nemaksāt uzturnaudu bērnam ir kauns. Izskanēja šaubas, vai Latvijā publiska kaunināšana ko mainīs. Tomēr mainīja. Parādnieki sarosījās uzreiz pēc informācijas par to, ka tādu sarakstu veidos. Vēl nebija pienācis 2015. gada 1. jūlijs, kad UGF regresa kārtībā atguva par 30 procentiem vairāk naudas nekā iepriekšējos mēnešos. Tas apliecināja, ka nemaksātāji nevēlas sevi ieraudzīt publiskā sarakstā, lai gan cilvēks, ja vien viņa vārds un uzvārds nav ļoti īpatns, pēc publicētās informācijas konkrēti atpazīstams nav – sarakstā norāda personas koda otro daļu, dzimšanas gadu, vārdu un uzvārdu.
UGF skaidro, ka nemaksātāju sarakstā visus parādniekus neiekļauj. Ja parādnieks sāk maksāt uzturlīdzekļus bērnam, tad viņš sarakstā neiekļūst, jo ir svarīgi, lai tiktu nodrošinātas bērna intereses. Ja kārtējos uzturlīdzekļus nenodrošina, piemēram, pēkšņi pārtrauc maksāt, tad šā cilvēka uzvārds parādās sarakstā. Iespējams, nemaksātāju saraksts ir papildinājies uz tā rēķina, ka tagad prasības iesniedzējs vienlaikus ar iesniegumu par alimentu piedziņu var norādīt, ka vēlas publiskot uzturlīdzekļu nemaksātāja datus. Iesniegums vairs nav jāraksta divreiz. Tomēr visas pieteikumos minētās personas netiek publiskotas. Piemēram, ja uzturlīdzekļus nemaksā invalīds vai cilvēks ar ilgstošu darba nespēju. UGF nedrīkst iesniedzējam atklāt, kādu iemeslu dēļ parādnieks tiek pasargāts no iekļaušanas publiskajā sarakstā. Uzturlīdzekļu nemaksātāja uzvārdu no saraksta izņem arī tad, ja iesniedzējs pārdomā un vairs nevēlas šādā veidā panākt, lai arī otrs no vecākiem uzturētu bērnu vai bērnus.