«Mana mazmeita Hilda Ciemese mācās Grobiņas pamatskolas 4. klasē un E. Melngaiļa Liepājas mūzikas skolas 3. klasē, apgūst vijoļspēli. Viņa izmanto no skolas īrētu mazu, ne sevišķi skanošu vijolīti. Gribētos mazmeitai lielāku vijoli ar labāku skaņu. Būtu priecīgs, ja jūs varētu Hildai dāvināt ilgi gaidīto vijoli,» īsi pirms Ziemassvētkiem saņēmām vēstuli Durbes novada Vecpils pagasta. Vēstules autors – vecaistēvs Juris Ārenieks.
Viņš ģimenei ne ar pušplēstu vārdu nebija ieminējies, ka rakstīs Neatkarīgās Ziemassvētku vecīša Karstajam vēstuļu pastam, tāpēc Hildas māmiņas Vēsmas pārsteigums, saņemot zvanu no redakcijas ar jautājumu, kāda vijole Hildai būtu nepieciešama mācībām mūzikas skolā, bija ļoti liels.
Aizvadītās nedēļas nogalē Neatkarīgā kopā ar mūsu labdarības akcijas draugiem un sadarbības partneriem uzņēmumu Eco Baltia Vide devās uz Grobiņu, lai satiktu mazo vijolnieci Hildu un viņas ģimeni un, protams, dāvātu ilgi gaidīto vijoli. Jāatgādina, ka Neatkarīgās Karstā vēstuļu pasta ideja ir vēstules, kurās lasītāji lūdz Ziemassvētkos piepildīt sapni sev vai kādam tuvam, pazīstamam cilvēkam. Par Hildu mums uzrakstīja opītis Juris, kuram ir jau 86 gadi un kurš dzīvo netālu no Grobiņas Vecpilī kopā ar mazbērniem. «Ziniet, mēs bijām tik pārsteigti par opīša vēstuli, viņš mums neko neteica, taču mums nācās viņu pavilkt uz zoba,» stāsta Hildas mamma Vēsma Jansone. Izrādās, vēstulē Juris rakstījis, ka viņam ir četras mazmeitas, taču ceturtais ir mazdēls! Vecākās mazmeitas mācās Rīgā – Patrīcija E. Dārziņa mūzikas vidusskolas 2. kursā un spēlē klavieres, Luīza J. Mediņa mūzikas vidusskolas 1. kursā, viņas instruments ir flauta. Hilda savukārt apgūst vijoles spēli. Trim māsām ir brālis Gustavs, kurš nesen sācis mācīties spēlēt klavieres. «Vijole ir grūts instruments, taču Hilda to izvēlējās pati,» stāsta Vēsma. Pievērst bērnus mūzikai nav bijis pašmērķis, taču, domājot par bērnu attīstību, nolemts visiem bērniem dot iespēju mācīties mūzikas skolā, pašiem izvēloties instrumentu. Gan no vecākiem, gan bērniem tas prasa disciplīnu un uzņēmību. Desmit gadus vecā Hilda stāsta, ka nedēļā trīs reizes brauc uz mūzikas skolu Liepājā, katru dienu papildus spēlē mājās. Autobusā kādam mazā vijolniece jāpavada uz Liepāju, jo ceļā viņa parasti iemieg... Hilda palīdz arī brālim mācīties spēlēt klavieres, jo arī pati tās spēlē. «Mazais brālis gan nemaz negrib spēlēt, bet māsām gan nav nekādas atlaides, tētis mums ir ļoti mērķtiecīgs, ja kaut kas ir uzsākts, tas jāizdara,» atzīst Vēsma. Viņa strādā bērnudārzā par audzinātāju, bet tētis Saldū labības veikalā. Liels paldies jāsaka Hildas vijoles skolotājai Laimai Sveilei.
«Cilvēki Ziemassvētku vēstulēs lūdz ļoti dažādas lietas, taču jūsu opīša vēstule mūs uzreiz uzrunāja un neatstāja vienaldzīgus. Tieši viņš pamanījis patiesās vērtības un svarīgāko, kas mazbērniem ir vajadzīgs,» teica Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts, pasniedzot Hildai vijoli. «Ļoti ceru, ka Hildu jaunā vijole iedvesmos spēlēt vēl uzcītīgāk. Jūs mums atvedāt Ziemassvētku sajūtas – prieku, pārsteigumu, sirds siltumu,» pateicās Vēsma. Arī Hilda palīdz citiem – labiem vārdiem, izpalīdzību, ziedojot bērniem. Bet pēdējais labais darbs – ģimene deva mājas pieklīdušas kaķēnam. Un atkal «vainīgs» opis Juris – ieraudzīja, pamanīja un rīkojās.