Arī arestētās mantas glabātājs tā dēvētajā Lemberga prāvā Rudolfs Meroni tiesā iesniedzis rakstveida liecības, jo nevarot ierasties tiesā veselības stāvokļa dēļ.
Līdzīgi rīkojās divi citi t.s. Lemberga prāvas galvenie liecinieki – cietušā statusā esošais miljonārs Ainārs Gulbis un nesaprotamā (it kā liecinieka, it kā cietušā, it kā cietušā pārstāvja) statusā esošais miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Triju Aivara Lemberga apsūdzētāju degsme ierasties tiesā visai līdzīgi apsīka, beidzoties valsts apsūdzības uzturētāju un sākoties aizstāvju jautājumiem. Visi trīs uz tiesas pavēstēm, kurās izteikts aicinājums ierasties liecināt, nu jau apmēram gadu atbild ar tiesas kancelejā iesniegtām rakstiskām liecībām.
Neraugoties uz aizstāvības puses iebildēm un atgādinājumiem par to, ka, atbilstoši likumam, pratināšanai jānotiek klātienē, uzdodot konkrētus jautājumus un saņemot uz tiem atbildes, tiesa lēma R. Meroni rakstiskās liecības nolasīt tiesas zālē. Tiesnesis Boriss Geimans mantas glabātāja liecības lūdza nolasīt prokuroriem, atsaucoties uz to, ka R. Meroni kā nekā tomēr ir valsts apsūdzības liecinieks.
Mieles par Lembergu
Liecību lasīšana ilga pusi tiesas dienas, un lielāko daļu no to satura veidoja kalendārie cipari par notikušajām R. Meroni pārvaldīto Ventspils tranzītuzņēmumu akcionāru un padomes sēdēm. Liecībās bija izteikti apgalvojumi par to, ka A. Lembergs ir ekonomisko neveiksmju cēlonis daudziem Ventspils brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka tieši tādi paši apvainojumi vairāku gadu garumā daudzkārt skanējuši no t.s. Lemberga oponentiem, tad no Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātiem, tad no ārvalstu kompānijas Vitol vadības, tad no kādiem ar Ventspili nekādi nesaistītiem politiķiem un ar tādiem jau piedrukātas neskaitāmas avīzes un žurnāli. R. Meroni netieši vainoja A. Lembergu arī Ventspils naftas akciju cenas ietekmēšanā biržā un sūrojās, ka tiekot veikta viņa, R. Meroni, nomelnošana jeb veikta «publiskā melnā propagandas kampaņa». To darot kāda vārdā nenosaukta A. Lemberga kontrolē esoša avīze.
Procesu virza prokurors
Atbilstoši likumam procesa virzītājs t.s. Lemberga kriminālprocesam šobrīd ir Rīgas apgabaltiesa, taču tiesas zālē nolasītās R. Meroni liecības skaidri norādīja uz to, ka šā procesa patiesais virzītājs ir Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss. Liecībās R. Meroni atklāja, ka «no valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora» Lemberga prāvā J. Jurisa viņš ir saņēmis «pieprasījumu» sniegt pārskatu «par notikumu attīstību attiecībā uz akciju paketēm kompānijās Ventbunkers un Latvijas Naftas tranzīts laika posmā no aresta brīža 2007. gada decembra līdz šai dienai». Pārskatā esot «izklāstīti ārkārtas juridiskie pasākumi, lai aizsargātu apķīlātos aktīvus no trešo pušu (visticamāk, domāti miljonāri Igors Skoks un Genādijs Ševcovs, kuri mēģināja atbrīvoties no R. Meroni kā trasta turētāja) uzbrukumiem». Prokuroram J. Jurisam nosūtītais pārskats esot pievienots rakstveida liecībām kā pielikums, taču šis pielikums, lai gan varētu būt pat ļoti interesants, tiesas zālē nolasīts netika.
Neirolingvistiskā vilcināšana
Lasot R. Meroni liecības, prokurori lieliski nodemonstrēja, kā kriminālprocesa vilcināšana var notikt radoši. Demonstrāciju aizsāka J. Juriss, lasot R. Meroni liecību vietā, kur teikts: «Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai sniegtu daudz plašāku pārskatu par arestēto aktīvu stāvokli, aptverot periodu no 2013. gada līdz 2015. gadam, un to, kādi pasākumi ir veikti, lai tos aizsargātu.» Izrādījās ka R. Meroni pārskats par paveikto ir to kalendāro datumu saraksts, kuros viņš sasaucis akcionāru un padomes sapulces akciju sabiedrībās Ventbunkers, Ventspils tirdzniecības osta un Kālija parks. Pašu monotonāko liecību daļu J. Juriss uzticēja lasīt savam kolēģim prokuroram Aivim Zalužinskim. «Sapulces ir notikušas sekojošos datumos: 2014. gadā otrā janvārī, trešā janvārī, sestā janvārī, septītajā janvārī, astotajā janvārī, devītajā janvārī, desmitajā janvārī, trīspadsmitajā janvārī, četrpadsmitajā janvārī, piecpadsmitajā janvārī, sešpadsmitajā janvārī, septiņpadsmitajā janvārī, divdesmitajā janvārī, divdesmit pirmajā janvārī, divdesmit otrā janvārī, divdesmit trešajā janvārī, divdesmit ceturtajā janvārī, divdesmit septītajā janvārī, divdesmit astotajā janvārī, divdesmit devītajā janvārī, trīsdesmitajā janvārī, trīsdesmit pirmajā janvārī, trešajā februārī ceturtajā februārī,» un tā tālāk, gluži kā neirolingvistiskajā programmēšanā A. Zalužinskis pārskaitīja gandrīz visus 2014. gada un ievērojamu daļu no 2015. gada 12 mēnešu kalendāra datumu. 2014. un 2015. gada kalendāra datumi zālē tika nosaukti trīs reizes pēc kārtas, jo R. Meroni rakstveida liecībās bija uzskaitītas sasauktās sapulces trijos uzņēmumos.
Vienā brīdī J. Juriss apturēja
A. Zalužinska runu un kaut ko iečukstēja viņam ausī. Pēc saņemtajām norādēm A. Zalužinskis pārtrauca pie katra datuma saukt attiecīgā mēneša nosaukumu un turpināja lasīt šādi: «2014. gadā janvāra mēnesis: otrais, trešais, sestais, septītais, astotais, devītais, desmitais, trīspadsmitais, četrpadsmitais, piecpadsmitais, sešpadsmitais, septiņpadsmitais, divdesmitais, divdesmit pirmais, divdesmit otrais, divdesmit trešais, divdesmit ceturtais, divdesmit septītais, divdesmit astotais, divdesmit devītais, trīsdesmitais, trīsdesmit pirmais janvāris. Februāris: trešais februāris, ceturtais, piektais» utt.
Spēki galā
Lai arī kā A. Zalužinskis centās tiesas priekšā atspoguļot R. Meroni čaklumu akcionāru sapulču sasaukšanā, beigu beigās arī viņa spēki bija galā. A. Zalužinskis datumu saukšanas un liecību lasīšanas stafeti nodeva prokurores Ilgas Paegles ziņā. Viņa ar sev ierasto centību un pedantismu godam nolasīja R. Meroni liecības līdz pašām beigām. Kad pēc liecību nolasīšanas radās jautājums – ko darīt ar pielikumiem pie liecībām, tos lasīt vai nelasīt – šoreiz pat prokurori neuzstāja uz R. Meroni gara darbu mutisku atskaņošanu.
B. Geimans paziņoja, ka nākamā sēde notiks 1. februārī un tajā paredzēts turpināt Šveices advokāta, R. Meroni tuva kolēģa (tostarp Ventspils uzņēmumu pārvaldīšanā) Adriana Kunclera pratināšanu videokonferences režīmā.