Topošās valdības deklarācijas tekstu plānots pabeigt nākamās nedēļas laikā - līdz 5.februārim, lai gan iepriekš kā iespējamais deklarācijas pabeigšanas datums tika minēts 29.janvāris, aģentūrai LETA norādīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Einārs Cilinskis.
Viņš informēja, ka darbā pie topošās valdības deklarācijas ticis iets cauri punktiem, taču ļoti fundamentālu domstarpību nav. Politiķis arī norādīja, ka vēl iespējami nelieli precizējumi, pie kuriem darbs varētu tikt noslēgts nākamās nedēļas laikā. "Viss ir izrunāts, piefiksēts. Arī kultūras ministre vakar iesniedza vai arī vēl iesniegs kaut ko. Tas vairāk ir tāds tehniskais darbs, un es nedomāju, ka tas radīs kādas nopietnas problēmas," viņš sacīja.
VL-TB/LNNK politiķis Imants Parādnieks sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka diskusiju laikā ar kolēģiem saskaņoti būtiskākie jautājumi un savā ziņā arī panāktas vienošanās par to, "kas varētu vēl aiziet uz rīcības plānu". "Palikām pie tā, ka trešdien [3.februārī] plkst.15.30 mēs sanākam kopā un to gala redakciju vēl piestrādājam. Lielas izmaiņas netiek prognozētas, lai gan kaut kas vēl varētu būt," sprieda deputāts.
"Nepieciešami daži precizējumi, noteikti tiks mainīta kārtība vietām, kas ir pirmais, kas otrais. Tautsaimniecība paliks kā pirmā, tas ir skaidrs," zināja teikt Parādnieks.
Arī pašreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) apliecināja, ka darbs pie topošās valdības deklarācijas noslēgsies nākamnedēļ, visticamāk, 5.februārī. "Pēc būtības vislielākais darbs jau ir izdarīts, vienīgi atliek tas, ka ministri paši iziet cauri. Mēs vēl izskatīsim, vai tas kopējais līdzsvars mums ir pieņemams, bet nepieciešamību pēc būtiskiem labojumiem es pašlaik neredzu," viņš atzina, piebilstot, ka kultūras sadaļa, visticamāk, vēl tiks papildināta.
Jau vēstīts, ka no politiķu izteikumiem izriet, ka pagaidām darbs pie deklarācijas veidošanas norit pietiekami raiti un nekādas lielas domstarpības sarunās nav iezīmējušās.
Kā ziņots, nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums.