Lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ar likuma spēku ir plānots uzlikt bankām par pienākumu pārbaudīt politiski nozīmīgu personu, viņu radinieku un ar viņiem ciešās attiecībās esošu personu darījumus. Latvijas Komercbanku asociācijas aplēses liecina, ka tādējādi zem pārbaudes lupas nonāks aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Lai kļūtu par bankas klientu un atvērtu, piemēram, kontu, arī šobrīd privātpersonai ir jāatbild uz virkni jautājumu, piemēram, par plānoto darījumu apmēriem utt. Tāpat bankas noskaidro, vai klients nav politiski nozīmīga persona, un regulāri veic šādu personu darījumu uzraudzību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām, ņemot vērā pašreizējo politiski nozīmīgas personas definīciju, kas likuma prasības attiecina tikai uz ārvalstu amatpersonām, to radiniekiem un cieši saistītajām personām. Atsevišķas bankas prasa arī norādīt piederību pie Latvijas politiski nozīmīgām personām vai to radiniekiem, tiesa, aprobežojoties ar vecākiem, laulātajiem, bērniem un viņu laulātajiem. Bet tādas ir tikai dažas.
Vētīs līdz piektajai paaudzei
Taču Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likuma grozījumos ir plānots būtiski paplašināt pārbaudāmo personu loku, kuras uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām. Stājoties spēkā šādām prasībām, bankām būs jāveic atkārtota visu savu klientu anketēšana, uzdodot, piemēram, šādus jautājumus: «Vai esat kāda Latvijas, Eiropas Savienības vai trešās valsts politiski nozīmīgas personas laulātais, vecāks, vecvecāks, bērns, mazbērns vai to laulātais, brālis vai māsa?», «Vai jums ir darījuma vai citas ciešas attiecības, tai skaitā tuvas draudzības attiecības, ar kādu politiski nozīmīgu personu Latvijā vai ārpus tās?».
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) plānotos likuma grozījumus nosauca par sasteigtiem un nepārdomātiem. Pēc LKA aplēsēm, bankām un citiem likuma subjektiem būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par aptuveni 589 tūkstošiem jeb katru ceturto Latvijas iedzīvotāju. Vēloties kontrolēt amatpersonas, pārbaudēm var tikt pakļauts arī liels skaits iedzīvotāju ar vidējiem vai pat zemiem ienākumiem. Ja šobrīd politiski nozīmīgu personu darījumi tiek vētīti līdz trešajai paaudzei – tas ir, ieskaitot vecākus un bērnus, tad pēc jauno normu stāšanās spēkā to darīs līdz pat piektajai paaudzei.
Attiecību ciešuma pārbaude
Likuma grozījumu projektā ir minētas arī citas pārbaudāmās personas, piemēram, tādas, kas ir vai ir bijušas ciešās, tajā skaitā tuvās draudzīgās attiecībās ar politiski nozīmīgu personu. Ko likumprojekta izstrādātāji ar to ir domājuši, var tikai minēt, jo pašreizējā redakcija dod plašas interpretācijas iespējas – sākot ar bērnības draugiem, vasarnīcu kaimiņiem un beidzot ar mīļākajiem. Zem pārbaudāmo lupas nonāktu cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju. Arī Saeimas juridiskais birojs pamanījis, ka likumprojekta pašreizējā redakcijā vairāki formulējumi ir neskaidri, piemēram, tuvas draudzības attiecības vai cita līmeņa tiesu institūcijas loceklis, kurš pieņem nozīmīgus lēmumus.
Jaunās prasības tiks attiecinātas ne tikai uz politiski nozīmīgām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet arī uz tām, kuras ir atstājušas amatu, tādējādi arī radinieku vai saistīto personu loks tiks paplašināts.
Bankas prasa sarakstu
LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka tiesībsargājošajām iestādēm iedzīvotāju interešu vārdā būtu jāizveido politiski nozīmīgu personu saraksts, nevis kritēriji jāvispārina tiktāl, lai tiem atbilstu ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, kam ir attāla saistība ar politiku vai amatpersonām. «Ja valsts līmenī netiks nosauktas politiski nozīmīgās personas, to radinieki un saistītās personas, bankām būs jāveic apjomīga klientu anketēšana, lai identificētu potenciālos padziļināti pārbaudāmos klientus. Asociācija atbalsta likuma grozījumu mērķi novērst korupciju, nodokļu nemaksāšanu un nelegālu naudas atmazgāšanu, bet neuzskata, ka tāpēc būtu nevajadzīgi jāapgrūtina banku klienti,» sacīja M. Bičevskis.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likuma grozījumi trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
VIEDOKĻI
Vineta SAVICKA, Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja:
– Protams, visu savu klientu atkārtota un padziļināta anketēšana bankai nozīmēs ievērojamu darba apjoma pieaugumu. Tomēr lielākās neērtības un neskaidrības izvērtēšana sagādās banku klientiem. Lai arī banka pati veltīs gana daudz resursu savu klientu informēšanai un valsts likuma prasību skaidrošanai, mēs ceram arī uz valsts atbalstu sabiedrības informēšanā.
Mārtiņš PANKE, SEB bankas ārējās komunikācijas vadītājs:
– SEB banka izprot likumdevēja iniciatīvu veikt grozījumus likumā, taču pašreizējā likumprojekta redakcija dara mūs bažīgus. Ir sajūta, ka zvirbuļus grasās šaut ar lielgabaliem, proti, politiski nozīmīgas personas un ar to saistīto personu definējums ir ļoti nekonkrēts. Pašreizējā likumprojekta redakcija uzliek neproporcionālu slogu gan bankām, gan klientiem.