Saeimas Tautsaimniecības komisija izrādīja vēlēšanos, bet arī nespēju uzstāties pret uzņēmuma Latvijas gāze (LG) monopoltiesībām piegādāt dabasgāzi Latvijai.
Komisija sprieda un lēma ilgi, deputāti balsoja ne vien ar rokām, bet arī ar kājām, lai uz dažiem brīžiem komisija nebūtu lemtspējīgā skaitā. Komisijas uzdevums ir sagatavot pieņemšanai pēdējā lasījumā grozījumus Enerģētikas likumā, kas šajā reizē attiecas uz dabasgāzes apriti. Šajos grozījumos ir gan ļoti principiāli, gan tikai speciālistiem saprotami punkti. No iesniegtajiem 64 likuma grozījumiem komisija vairākās sēdēs izskatījusi 54. Komisijas lēmumi pēc tam ar vai bez balsošanas ir jāpieņem Saeimas kopsēdei.
Skaļākais strīds ir par to, vai Latvija drīkst atļaut valsts uzņēmumam Latvenergo iepirkt ārzemēs gāzi savai lietošanai, ja iepriekš Latvija ir pārdevusi LG ar nosacījumu, ka līdz 2017. gada aprīlim LG pienākas monopols uz gāzes tirdzniecību. Vai gāzes iegāde ir tas pats, kas tirdzniecība? LG tās vadītāja Aigara Kalvīša personā skaidroja deputātiem monopola būtību, ka nekāda cita dabasgāze Latvijā nedrīkst parādīties ne aiz kādas izkārtnes. Deputāti tieši tāpēc gribēja būt cīnītāji pret monopolu, tajā pašā laikā neuzgrūžot valstij sankcijas par līguma nepildīšanu. Rezultātā tapa uzdevums Ekonomika ministrijai izstrādāt tādu likuma grozījumu tekstu, kas apmierinātu abas prasības. Šāda teksta sacerēšana velkas jau trīs četrus gadus, t. i., ilgāk, nekā atlicis monopola dabiskajam galam. Tagadējais risinājuma meklēšanas virziens ir līdzsvarot atļauju Latvenergo pirkt gāzi ārpus Latvijas ar pienākumu pašam uzņēmumam vienoties ar LG par gāzes transportēšanu līdz gāzes kurtuvēm.