«Atdod tik, cik paņem», «Pirmais aizdevums bez maksas» – šādas un līdzīgas reklāmas vilina potenciālos kredītņēmējus. Ar šā gada 1. janvāri ātro kredītu nozare ir saņemta stingrākos grožos, Neatkarīgā pēta, vai jaunās likuma normas tiešām tiek ievērotas.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tajā skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nevarēs pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas, ja aizņēmums ņemts uz termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Likumā noteikti arī kopējo kredītu izmaksu ierobežojumi un iegrožots nokavējuma procentu lielums.
Likuma grozījumi ātro kredītu ierobežošanai tapa pēc satraucošām tendencēm šajā jomā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot nebanku kreditēšanas sektora analīzi, secināja, ka pērn gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2014. gada pirmo pusi, izsniegti 85 787 tā sauktie bezmaksas ātrie kredīti par kopējo summu 15,4 miljoni eiro, bet 2014. gada pirmajā pusgadā – 48 701 kredīts par kopējo summu 6,88 miljoni eiro. Turklāt tieši šie kredīti ir tie, kuri visbiežāk tiek pagarināti, kas varētu nozīmēt, ka patērētāji tos ņem, neizvērtējot savu spēju tos atmaksāt, kā arī tas ir sava veida mārketinga līdzeklis, kas patērētāju īpaši pievilina.
Ar jauno likuma redakciju likumdevēji cer novērst to, ka kredītņēmēji, daudzreiz pagarinot atmaksas termiņu, ieslīgst aizvien lielākās parādu atmaksas grūtībās. PTAC ieplānojis drīzumā veikt padziļinātu pārbaudi, kā jaunās normas tiek īstenotas, Neatkarīgajai atklāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas speciāliste Vineta Ore.
Pirms vēl PTAC ķērās pie ātro kredītu devēju vētīšanas, Neatkarīgā veica savu pētījumu, proti: zvanīja kredītdevējiem, interesējoties par iespēju paņemt 300 eiro aizņēmumu uz vienu mēnesi un vajadzības gadījumā arī šo kredītu pagarināt. Iegūt šādu aizdevumu nebija nekādu grūtību, jo neviens no aizdevējiem neinteresējās ne par potenciālā aizņēmēja vecumu, ne par ienākumiem, ne arī par spēju atdot aizdevumu. Ja darījums notiktu, nauda kontā ieripotu 10–15 minūšu laikā. Problēmas, visticamāk, sāktos brīdī, ja kredītu neizdotos laikus atdot un vajadzētu to pagarināt, lai izvairītos no soda naudas. Šādu pakalpojumu piedāvā gandrīz visi ātro kredītu devēji, taču skaidrojumā, cik tad īsti būs jāmaksā, ja tiks izmantots šāds pakalpojums, atsevišķi kredītdevēji operēja ar vārdiem: summa nemainīsies, jāatdod būs tikpat, radot pārliecinošu iespaidu, ka kredīta pagarināšana aizdevumu nesadārdzinās. Tiesa, pagarinot kredītu, tā pamatsumma tiešām nemainīsies, taču pati pagarināšana ir maksas pakalpojums. Piemēram, aizņemoties 300 eiro kā bezmaksas kredītu uz 30 dienām, pēc mēneša būtu jāatdod tie paši 300 eiro. Taču, ja kredītņēmējs to nevar izdarīt, viņš var nopirkt kredīta pagarināšanu. Vieni par to prasa, piemēram, 50 eiro, otri – 20 eiro, bet citi vispār šādu informāciju neizpauž, pirms nav noslēgts līgums. Pieņemot, ka kredīts tiek pagarināts sešas reizes un šis pakalpojums maksā 50 eiro, jau pēc pusgada kredītņēmējs aizdevējam ir samaksājis 300 eiro, bet vēl 300 eiro palicis parādā. Tieši par šādiem gadījumiem bija satraucies PTAC. Viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka to kredītu īpatsvars, kuri pagarināti trīs un vairāk reižu, pērn palielinājās par 5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014. gada sākumu. Kopumā uz 2015. gada 30. jūniju 64,71% jeb 74 502 ātrie kredīti tika pagarināti trīs un vairāk reižu.
Atsevišķi kredītdevēji Neatkarīgajai apgalvoja, ka aizdevumu pagarināšanu nepiedāvājot, taču tajā pašā laikā uzņēmuma mājaslapā atrodama informācija, ka ir iespējams nopirkt kredītbrīvdienas. PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vecākā eksperte Margarita Brovacka Neatkarīgajai skaidroja, ka kredītbrīvdienas ir tā pati pagarināšana jeb aizdevuma lietošana papildus piešķirtā termiņā. Maksa par šiem pakalpojumiem ir vērtējama kā kredīta kopējās izmaksas, un arī tās pieaugums ir ierobežots saskaņā ar jaunajiem likuma grozījumiem. «Piemēram, ja pagarina aizdevumu, kas sākotnēji noslēgts uz 30 dienām, tad visu nākamo pagarināto termiņu izmaksu pieauguma ierobežojums būs 0,2%. Ja līgums sākotnēji noslēgts uz 7 dienām, tad nākamās 7 dienas pagarināšanas maksas vai kredītbrīvdienas izmaksas nevar pārsniegt 0,25%,» skaidroja M. Brovacka.
Jaunie nosacījumi ātro kredītu izsniegšanai no 1. janvāra
• Jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa (t. sk. procenti, nokavējuma procenti, līgumsodi, komisijas maskas, pagarinājuma maksas utt.) nedrīkst pārsniegt izsniegtā kredīta summu
• Kredīta kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt:
– 0,55% dienā no 1 līdz 7 dienām
– 0,25% dienā no 8 līdz 14 dienām
– 0,20% dienā no 15 līdz 30 dienām/0,25% dienā no 1 līdz X dienai, ja kredīta termiņš ir garāks par 30 dienām
• Nokavējuma procenti nedrīkst būt lielāki par 36% virs aizņēmuma likmes gadā
• Kredītus nedrīkst izsniegt no plkst. 23 vakarā līdz plkst. 7 no rīta
Avots: EM