KNAB: Latvijas Korupcijas uztveres indeksu varētu uzlabot

© F64

Latvija Korupcijas uztveres indeksā vēl labākus rezultātus iegūtu, pilnveidojot normatīvo aktu bāzi tā, lai koruptīvs darījums likuma izpratnē viennozīmīgi tiktu vērtēts kā noziedzīgs nodarījums jebkurā sfērā, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atgādina, ka Korupcijas uztveres indekss sastāv no vairākiem elementiem. Tā ir aptauju aptauja, dati par korupciju tiek iegūti no ekspertu un uzņēmumu aptaujām, ko veikušas dažādas neatkarīgas iestādes ar labu reputāciju. Indeksa veidošanā izmantotas aptaujas un pētījumi, ko veikušas neatkarīgas iestādes.

Valsts indekss uzlabojas, ja valsts pārvaldība ir atvērta un tās iedzīvotāji var sekot līdzi lēmumu pieņēmēju darbam, bet tajās valstīs, kurās plaši izplatītas koruptīvas darbības, kurās netiek piemēroti sodi par korupciju un publiskās institūcijas nestrādā iedzīvotāju labā, vērtējums ir zems.

KNAB norāda, ka labu rezultātu sasniegt palīdz starptautisku rezonansi guvušie atklātie korupcijas noziegumi, kā arī likumdošanas noteiktība attiecībā uz visa veida - gan politisko, gan ekonomisko - korupciju.

Latvija vēl labākus rezultātus gūtu, pilnveidojot normatīvo aktu bāzi, lai, piemērojot likumu, gadījumos, kad tiek konstatēts koruptīvs darījums, tas viennozīmīgi tiktu vērtēts kā noziedzīgs nodarījums jebkurā sfērā un nozarē, norāda KNAB. Tāpat birojs uzsver, ka KNAB likumu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, nosakot iestādes un tās darbinieku tiesisko statusu, stiprinot iestādes politisko neatkarību un līdzsvarojot uzraudzības mehānismu, novēršot jebkādas iespējas politiski ietekmēt KNAB darbu.

Jau ziņots, ka Dānija, Somija un Zviedrija šogad atzītas par vismazāk korumpētajām valstīm, savukārt viskorumpētākās valstis pasaulē ir Somālija, Ziemeļkoreja un Afganistāna, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss, kuru trešdien publiskojusi nevalstiskā organizācija "Transparency International".

Situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, saglabājusies tāda pati, un no iespējamajiem 100 indeksa punktiem, kur 100 apzīmē pilnīgu korupcijas trūkumu, bet 1 absolūtu korumpētību, Latvija tāpat kā pērn novērtēta ar 55 punktiem. Tomēr, pateicoties izmaiņām citās valstīs, Latvija reitinga tabulā no 43.vietas starp 167 vērtētajām valstīm pacēlusies uz 40.vietu, to dalot ar Kaboverdi, Kostariku un Seišelu salām.

Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kas ar 70 punktiem atrodas 23.vietā. Latviju apsteigusi arī Lietuva, kura novērtēta ar 61 punktu un ierindota 32.vietā. Turklāt saskaņā ar "Transparency International" vērtējumu abās pārējās Baltijas valstīs atšķirībā no Latvijas situācija gada laikā ir nedaudz uzlabojusies.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais