Patlaban par smagiem finanšu noziegumiem piemērotie sodi ir neadekvāti un kļūst arvien maigāki, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
"Likumos paredzētie sodi ir adekvāti nodarījuma smagumam, bet piemērotie sodi - ne," sacīja Pētersone.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija no 2010.gada līdz 2013.gadam nosūtījusi kriminālvajāšanai 271 kriminālprocesu, šodien žurnālistiem sacīja VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
No šiem procesiem 189 ir nosūtīti tiesai, 61 kriminālprocess ir pabeigts prokuratūrā, bet 21 apvienots citā kriminālprocesā.
Lēmumos, ar kuriem kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai, VID prasījumu kopējā summa ir 31,438 miljoni eiro.
Spēkā stājušos tiesu spriedumos norādītās piedzenamās summas valsts labā ir 9,163 miljonu eiro apmērā.
No 271 kriminālprocesa joprojām 68 atrodas tiesā un prokuratūrā.
53 procesos personas ir attaisnotas, mirušas, vai arī nav konstatēts noziedzīgs nodarījums. 48 procesos ir piemērots naudas sods, 35 gadījumos piespriests piespiedu darbs, 28 procesos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.
Reāla brīvības atņemšana piespriesta tikai divos gadījumos.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norādīja, ka noziedzīgo nodarījumu apjomi nav samazinājušies. "Acīmredzot, ka ir kāda problēma sodu piemērošanā, jo piemērotie sodi neatbaida citas personas veikt līdzīgus nodarījumus. Likumā paredzētie sodi ir optimāli, taču to piemērošana ir pārāk maiga. Acīmredzot, ka likumdevējiem, tiesām un prokuratūrai būtu jānāk kopā un jādomā, ko darīt," sacīja Pētersone.
Podiņš norādīja, ka statistika apkopota par kriminālprocesiem, kas sākti pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par krāpšanu, tajā skaitā, pārsvarā PVN krāpšanas shēmām, kā arī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju.
Arī Podiņš norādīja, ka tie ir sevišķi smagi noziegumi, par kuriem Krimināllikumā paredzētais sods ir līdz pat 10-12 gadiem ieslodzījumā. "Redzot piemērotos sodus, nevar runāt par samērības principu. Summas tiek izkrāptas miljonos, sodiem būtu jābūt bargākiem, bet tie kļūst arvien maigāki un maigāki," sacīja Podiņš.