DEMOGRĀFISKĀ BILANCE: Cilvēku mazāk, cilvēki mierīgi
Pirmais iespaids par Latvijas 2015. gada demogrāfisko bilanci ir visu rādītāju sarukums. Turpina sarukt ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī šī sarukuma temps.
Centrālās statistikas pārvaldes šobrīd sniegtie skaitļi par iedzīvotāju skaita izmaiņām 2015. gadā izskatās ļoti pieņemami. Neviens taču negaidīja brīnumus, ka iedzīvotāju skaits pavērsīsies no vairāk nekā divdesmit gadus ilguša sarukuma uz pieaugumu. No otras puses, tikpat loģisks šķiet sarukuma tempa sarukums vismaz absolūtos skaitļos. Ja cilvēku šeit atlicis mazāk, tad mazākam jābūt arī nomirušo un izceļojušo skaitam. It īpaši tas attiecas uz bilanci, kas apkopo izceļojušo un ieceļojušo skaitu. Ieceļotāju skaits pēdējos gados pieaug pamatā uz reemigrācijas rēķina atbilstoši tam, ka aizvien vairāk cilvēku ir emigrējuši. Lai nu ko varētu teikt par Latviju, bet nav šeit situācija tik slikta, lai Latvija nebūtu caurmērā pirmā izvēle, uz kurieni pārcelšanos apdomā emigranti no Latvijas, kurus kaut kas tomēr neapmierina tur, kur viņi nokļuvuši. Čemodānu kravāšanas un robežu šķērsošanas iemaņas viņiem ir, tāpēc viņu neapmierinātība itin bieži izvēršas reālā aizceļošanā vai nu tālāk uz priekšu, vai atpakaļ uz Latviju.
Latvijas ciparu iemidzinošā ticamība liek brīnīties par pavisam citām tendencēm, kādas uzrāda lietuvieši. Nenāk prātā nekas tāds, kas Latviju būtu pērn vai aizpērn (izceļošana uz citu valsti daudzos gadījumos ir gadiem briedis lēmums) tik ļoti atšķīris no Lietuvas, kur izbraukšanu no valsts 2015. gadā deklarējuši par 1/4 daļu vairāk cilvēku nekā 2014. gadā. Emigrantu skaits tur palēcies (+9900 cilvēki), imigrantu skaits nosvārstījies uz leju (–700 cilvēki) un, saglabājoties mirstības pārsvaram pār dzimstību, valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits sarucis par 32,7 tūkstošiem cilvēku. Atlikušo iedzīvotāju kopskaita 2,89 miljoni turpina lejupejošā kustībā attālināties no psiholoģiski svarīgās trīs miljonu robežlīnijas tieši tāpat, kā Latvijas iedzīvotāju kopskaits attālinās no divu miljonu robežlīnijas. Viņu sarukuma apjoms pārsniedz mūsu sarukuma apjomu nevis par 1/3 daļu, kā tas būtu gaidāms, bet gandrīz par trijām reizēm, kas izraisa jautājumus.
Pagaidām gan jāpaliek vairāk pie jautājumiem nekā pie atbildēm, jo pašreiz (vēl?) vaļā atstāto Eiropas valstu robežu gadījumā katras valsts iedzīvotāju kopskaita noteikšana ir ļoti sarežģīts uzdevums. Varbūt datu precizēšanas gaitā daži jautājumi atkritīs paši par sevi.
Pagājušā gada lielākā demogrāfiskā mīkla Latvijā ir jaundzimušo skaita kritums par trijiem simtiem bērnu tikai un vienīgi maijā pretstatā citiem 2015. gada mēnešiem, kas kompensēja maija radīto iztrūkumu. 2014. gadā uzrādīto 21 746 jaundzimušo skaitu 2015. gadam varbūt izdosies pārspēt, kad 21 692 jaundzimušajiem Latvijā tiks pieskaitīti citās valstīs dzimušie bērni ar piederību Latvijas valstij. Pagājušā gada maija mīklas atminējumu glabā un neizdod 2014. gada septembris. Savukārt šā gada maijs parādīs, kādu efektu devis pagājušā gada septembris ar šā gada valsts budžeta projekta pieteikumu. Tur parādījās un tagad par likumu kļuvusi iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaižu atņemšana ģimenēm uz to laiku, kad sievietes nevar strādāt pirms un pēc dzemdībām. Finanšu ministrija paskaidroja, ka nevar taču saglabāt nodokļu atlaidi ģimenēm, kuru materiālā situācija ir tik laba, ka sieviete var atļauties dzemdēt. Vadoties no cilvēku uzvedības šabloniem, dzimstības kritumam šā gada pavasarī un tālāk vajadzētu būt straujam, taču cilvēku reālā uzvedība bieži vien nekādos šablonos neiekļaujas.