Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pēc ilgstošām diskusijām vienojusies par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kuri gan vēl galīgajā lasījumā jāizskata Saeimas plenārsēdē. Vislielākās debates bija par ierosmi noteikt obligātu konsultāciju pirms grūtniecības pārtraukšanas.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atgādināja, ka komisija ar šo likumprojektu strādājusi jau ilgāku laiku, rūpīgi izskatot arī virkni dažādi vērtētu priekšlikumu. Konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums tomēr sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām. «Taču likums tiks papildināts ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai pie ģimenes ārsta, vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju,» sacīja A. Barča. Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Plānots, ka iespēju saņemt šādu konsultāciju valsts nodrošinās no 2018. gada.
Ar likuma grozījumiem tiks atcelts ierobežojums importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Līdztekus likums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības. Pamatojot šādus likuma grozījumus, priekšlikuma autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. No viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku – iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka dzimumšūnas var ziedot tikai dzemdējusi sieviete. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki – vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, Eiropā neauglīgi ir vidēji astoņi līdz desmit procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200–300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.