Cūku likumos mēris veic korekcijas

Sapucējušies cūkaudzētāji no visas Latvijas vakar pulcējās Zemkopības ministrijā, lai uzzinātu likumdošanas jauninājumus Āfrikas cūku mēra nomocītajā nozarē. Šoreiz tie ir uzņēmējiem daudzmaz labvēlīgi, jo tirdzniecības iespējas no mēra skartajām teritorijām paplašinās. Taču sērga turpina uzvaras gājienu, biodrošības zonas arvien paplašinās, skarot faktiski visus lauku iedzīvotājus.

Vismazāk ko raizēties šobrīd ir medniekiem, jo viņiem par katras sivēnmātes nomedīšanu valsts un Eiropas Savienība samaksā 100 eiro, turklāt saskaņā ar pērnā gada nogalē Medību likumā izdarītajiem grozījumiem medīt atļauts visā Latvijas teritorijā – gan privātajās zemēs, gan valstij piederošajās, tostarp arī īpaši aizsargājamās teritorijās, kur agrāk viņi kāju nedrīkstēja spert. No privātajiem diža kurnēšana par medību ierobežojumu atcelšanu nav dzirdēta, jo pēdējos gados meža cūku bari ne vienu vien labības lauku nopostījuši, ne vienu vien māju aprakuši un pat līdz Rīgai atnākuši. Taču radikālāk noskaņotie vides aizstāvji gan ir nemierā – viņu biotopi un retās sugas tiekot traucēti. Kaut gan pastāv arī pretējs uzskats – ka arī aizsargājamās teritorijās cūku savairojies daudz par daudz un bīstamā sērga ir dibināts iemesls, lai no tām operatīvi atbrīvotos.

Meža cūkas kļūst izturīgākas

Valsts institūcijas pieturas pie šā otrā viedokļa, tāpēc devušas medībām viszaļāko gaismu. Medību veicināšanas programma turpināsies arī februārī un martā, bet pēc tam atsāksies atkal rudenī. Medniekiem vienīgās raizes ir par to, kā populācija atjaunosies pēc šā lielā medību festivāla un slimības atkāpšanās, ja tas vispār ir iespējams.

Veterināri lielas cerības šajā ziņā nelolo. Brīnumaina cūku izdziedēšanās nav sagaidāma, kaut ir pazīmes, kas liecina par zināmas izturības veidošanos pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apkopojis jaunākos datus par slimības izplatību. Kaut arī laboratoriskajos izmeklējumos antivielas, no kurām varētu radīt vakcīnu, nav atrastas, tomēr meža cūkām sākusi veidoties lielāka izturība pret slimību. Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis skaidro, ka 2014. gadā, slimībai sākoties, lielākā daļa inficēto meža cūku tika atrastas nobeigušās. Pērn jau gandrīz puse tika nomedītas – tātad skraidījušas apkārt ar ĀCM iekšā. Šogad izturīgo meža cūku procents turpina augt. No 95 pozitīvajiem paraugiem 73 ir nomedītas.

Eksports ir iespējams

Pateicoties valstī ieviestajiem biodrošības pasākumiem, mājas cūku novietnēs mēris pēdējā pusgadā vairs nav konstatēts, taču mežā sērga turpina vienmērīgi izplatīties. E. Oļševska demonstrētajā kartē vairs nav izteiktu perēkļu kā pirmajā gadā. Plašā frontē slimība dodas rietumu virzienā. Attiecīgi ar vakar valdībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība tiek paplašināta gan pirmā jeb buferzona, kur mēris vēl nav konstatēts, gan otrā zona, kur sasirgušas tikai meža cūkas. Trešajā zonā – kur slimība skārusi gan mājas, gan meža cūkas – saimniecībām nedaudz mīkstināts tiks ierobežojumu slogs. Stingrā kontrolē no šejienes būs iespējams izvest cūkas no novietnes uz kautuvi, pārvietot tālākai audzēšanai Latvijas vai citu mēra skarto ES valstu otrajā vai trešajā riska zonā. Eksportēt uz Poliju, Lietuvu vai Igauniju. Pēdējā ĀCM izplatības kartē ir skarta vissmagāk. Brīvas no slimības esot faktiski tikai Igaunijas salas un šaura piekrastes josla.

3 km princips

Latvijā situācija pagaidām ir labāka nekā igauņos, turklāt cūkaudzētāji jau pielāgojušies daudzajām un dažādajām prasībām un pacietīgi pildīs jaunās. Pārvadās savas cūkas aizplombētās mašīnās, atskaitīsies veterinārajiem uzraugiem par maršrutiem, dezinficēs visu, kas jādezinficē, un spiedīs cūkām uz ādas par slimības skarto reģionu vēstošo rombu, kas, protams, pazeminās gaļas cenu. Problemātiski būs izpildīt vienu konkrētu prasību, ko izvirzījusi Eiropas Komisija, – tas ir 30 dienu un trīs kilometru princips. Ja no slimības skartā reģiona vai buferzonas novietnes cūkas plānots izvest, mēneša garumā triju kilometru rādiusā citas cūkas nedrīkst tikt ievestas. Pilnīga karantīna. Tātad, ja pa vidu atrodas lielāka cūkaudzētava, tai jāizkontrolē ikviena apkaimes viensēta. Ja nu tur sivēns paņemts pašpatēriņam – darījums uzreiz vējā. PVD inspektors neļaus izvest. Par ļoti smagu prasību to atzīst arī Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša. Latvijas ierēdņi gan cīnījās pret šādas prasības iestrādāšanu noteikumos vai vismaz rādiusa samazināšanu, taču nesekmīgi. Tātad nāksies pildīt.

Bet kopumā uzņēmēji ar jaunajiem valdības noteikumiem ir puslīdz apmierināti. Ne velti Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece jau sanāksmes ievadā konstatēja: «Šīs izmaiņas ir mums, cūkaudzētājiem, par labu.»

Āfrikas cūku mēra izplatība

2014. gads

Skartas 32 novietnes

Likvidētas 564 mājas cūkas

217 slimas meža cūkas 

(39 nomedītas, 178 atrastas beigtas)

13 novados

2015. gads

Skartas 10 novietnes

Likvidētas 213 mājas cūkas

1048 slimas meža cūkas 

(422 nomedītas, 626 atrastas beigtas)

52 novados + 1 pilsētā

2016. gads

Skartu novietņu nav

95 slimas meža cūkas (73 nomedītas, 22 atrastas beigtas)

Avots: Pārtikas un veterinārais dienests