Pēc smagas cīņas ar vēzi mūžībā aizgājis amerikāņu rokenrola karalis Latvijā Pits Andersons (70).
Ārstējās Minhenē
Aizvadītajā gadā Pitam Andersonam atklāja vienu no visretāk sastopamajiem vēža paveidiem – liposarkomu, kas ir ļoti agresīva un gandrīz neprognozējama vēža forma. Lai varētu uzsākt ārstēšanu Minhenes klīnikā, Pitam bija nepieciešami 21 000 eiro, un viņš vērsās pēc palīdzības pie saviem talanta cienītājiem. Pāris dienās Andersonam izdevās savākt nepieciešamo naudas summu.
Rokenrola karalim nepieciešamā naudas summa tika saziedota, un viņš kopā ar dzīvesbiedri Annu devās uz Minheni, turklāt savā mājaslapā ievietoja pat fotogrāfiju, kurā redzams pie ārstniecības iestādes, mājot sveicienus saviem faniem un atbalstītājiem. «Protonterapija ir apstarošanas paveids, bet tā nav parasta apstarošana. Protonterapijai ir lielāka jauda, jo stari sasniedz audzēju daudz labāk. Iedarbība ir daudz jaudīgāka, bet tajā pašā laikā arī daudz saudzējošāka. Turklāt šai terapijai ir daudz mazākas blaknes. Metode ir salīdzinoši jauna. Vācijā šajā centrā ar protonterapiju strādā jau piecus gadus, bet trīs gadus šādu metodi izmanto arī Čehijā,» zināja stāstīt Anna.
Latvijas rokenrola karalis Vācijas klīnikā ārstējās četras nedēļas. Pita sieva Anna pērnā gada septembra nogalē pavēstīja, ka viņš pēc terapijas jūtas vājš un Jūrmalā, rehabilitācijas centrā «Jaunķemeri», atgūst veselību.
Visbiežāk konstatē vīriešiem
Liposarkoma ir audzējs, viens no retākajiem vēža paveidiem. Sarkomu nosaukums ir atvasināts no to latīniskajiem nosaukumiem, piemēram, osteosarkoma (no kaulaudiem), hondrosarkoma (no skrimšļaudiem), leiomiosarkoma (no gludās muskulatūras audiem), rabdomiosarkoma (no skeleta muskuļaudiem), angiosarkoma (no asinsvadu audiem), liposarkoma (no taukaudiem).
Sarkomas ir ātri augoši audzēji, kas diezgan strauji izplatās un ieperinās orgānos. Liposarkoma sastopama apmēram vienam procentam vēža slimnieku, bērniem to konstatē ļoti reti, liposarkomu atklāj cilvēkiem brieduma gados, visbiežāk – vīriešiem.
Liposarkoma var skart jebkuru ķermeņa daļu, bet lielākoties to konstatē kājās, gurnos, kā arī plecu daļā. Parasti tiek skarta augšstilba muskulatūra. Augšstilbs izskatās piepampis, bet tam iemeslu cilvēks nevar atcerēties – kāja it kā nav sapūlēta, neviens kukainis nav iekodis. Parasti liposarkoma netraucē ikdienas gaitās, tā nesāp un nerada diskomfortu, un to atklāj nejauši, visbiežāk, kad jau izveidojies liela izmēra audzējs. Piemēram, novērojams, ka cilvēks sāk pārvietoties ar grūtībām, viņš zaudē svaru. Diemžēl šī sarkoma ātri progresē, var sasniegt lielus apmērus.
Saruna ar Pitu pāris dienu pirms viņa nāves
Ar Pitu Andersonu »Vakara Ziņas« sazvanījās pirms divām nedēļām, lai uzzinātu, kā klājas mūziķim. Izrādījās, ka šī ir beidzamā saruna, kuras laikā Pits gan neslēpa slimības radīto nespēku, taču tajā pašā laikā runāja par nākotni. Vienīgi allaž enerģiskā balss bija kļuvusi tik svešāda.
Mūziķim tuvi cilvēki zina stāstīt, ka Pits Andersons beidzamajā laikā juties arvien sliktāk, jo slimība progresēja citos orgānos, un viņš jau gaidīja savu aiziešanu. Viņš bijis bezcerīgi noskaņots un samierinājies ar likteni – burtiski gaidījis savu aiziešanu. Pērnā gada 30. septembrī Pita mājaslapā ievietota neliela informācija: «Mani dārgie draugi, ir pienācis laiks paziņot jums pēdējās aktualitātes. Šodien kopējā situācija izskatās šādi – pirmie reālie rezultāti ir gaidāmi tikai 2016. gada 15. janvārī, kad man veiks pirmo datortomogrāfiju piecos mēnešos nosūtīšanai uz Vāciju, Minheni. Līdz tam laikam cīnos ar radiācijas blaknēm. Nākošā pārbaude paredzēta atkal pēc 2016. g., 15. martā.»
Ar Pitu sazinājāmies jau šā gada sākumā, kad viņš pastāstīja, ka janvāra vidū viņam tiks veikts pirmais veselības pārbaudes tests. Viņš stāstīja, ka uz skatuves kāpt vēl nav varošs, bet priecājās, ka viņa foršā grupa «The Swamp Shakers», kuras dalībniece ir arī Pita sieva Anna, tupina muzicēt. Tieši tovakar «The Swamp Shakers» uzstājās kādā Vecrīgas klubā un Pits mudināja iet paklausīties grupas uzstāšanos.
Nākamreiz ar Pitu sazinājāmies pirms divām nedēļām, lai noskaidrotu, vai veikti veselības pārbaudes testi. Diemžēl šī saruna izrādījās pēdējā. Uz jautājumu, kā jūtaties, mūziķis atbildēja: «Nekas!» un atzina, ka veselība viņam vēl nav pārbaudīta. Viņš stāstīja par ģimenes dakteri, kurš pazudis, par neziņu, kad beidzot sanāks pārbaudīties. «Ir jāgaida,» apstiprināja Pits. Viņš arī pastāstīja, ka, lai gan visu laiku atrodas savā Teikas dzīvoklī, viņu sieva Anna stiepj ārā, svaigu gaisu ieelpot.
«Pagaidām es negribētu tikties... Es nezinu... Piezvaniet pēc pāris nedēļām, kad būs zināmi rezultāti. Paldies jums, visu labu!» tie bija Pita pēdējie telefonsarunā paustie vārdi. 20. janvāra rītā pasauli pāršalca sēru vēsts, ka 70 gadu vecumā cīņā ar vēzi miris Pits Andersons.
LAI TEV GAIŠS CEĻŠ, PIT!
Uzņēmējs un Pita Andersona labs draugs, kā arī leģendārā mūziķa iesākto darbu turpinātājs Raimonds Ungurs sarunā ar »Vakara Ziņām« pastāstīja, ka sēras ir neizsakāmas, jo abiem ar Pitu ir līdzīgs dzīves redzējums un vērtības. Raimonda vadītajā mūzikas klubā un restorānā «MOONShine», kas atrodas pašā Vecrīgas sirdī, Līvu laukumā, ir iedegtas piemiņas sveces un ļaudis nāk un dalās atmiņās par Pitu.
«Pits ir viens no lieliskākajiem cilvēkiem, ko savā dzīvē esmu sastapis! Esam draugi. Atceros mūsu iepazīšanos, ar kuru aizsākās mūsu draudzība, tas bija 2007. gadā, aicināju viņu uzspēlēt tolaik ne tik populāro «rock’n’roll» savā muzikālajā restorānā, tā mūsu sadarbība turpinājās, drīz vien pašiem nemanot pārauga ilgu gadu draudzībā. Pateicoties Pitam, esmu iepazinis «rockabilly» mūziku, tā mani aizrāva, jo pats esmu jautrs, darbīgs un dzīvīgs, nevaru nosēdēt mierā, viss ir mūžīgā kustībā, un varbūt tieši tāpēc arī aizrāva, jo «zelta piecdesmitie» bija bezrūpības piesātināts laiks, kad Amerikas ekonomika bija pacēlumā, cilvēkiem bija gan vēlme, gan līdzekļi jautrām izklaidēm, – tā laika mūzika nes sevī milzīgu pozitīvu lādiņu. Patiesi esmu iemīlējis šo «rock’n’roll», «jazz» un «blues» stilu, padziļināti esmu izstudējis un izpētījis Amerikas 50. gadu dzīves stilu. Atceros, kā, tieši Pita iedvesmots, sadarbojoties ar viņu, 2013. gadā izveidoju «Rockabilly House» Līvu laukumā. Kaut kas tāds Latvijā nebija bijis – «rockabilly» un «pinup» ikvienu garāmgājēju ievilka piecdesmitajos, katru vakaru bija dzīvā mūzika, valdīja jautrība, prieks, krāšņi rockabillīgi notikumi, Pita klātbūtne gandrīz vai katru vakaru, mēs te dzīvojām no agra rīta līdz vēlai nakts stundai, tā pavadījām vairāk nekā divus gadus. Man no sirds prieks un gandarījums, ka mums izdevās atdzīvināt un iekustināt šo 50. gadu mūzikas stilu Latvijā, ar to radījām iespēju šo dzīvinoši priekpilno mūzikas stilu iznest cauri arī šim gadsimtam Latvijā! Pits visā radīšanas procesā vienmēr bija ļoti stingrs un prasīgs, piemēram, ja tika noteikts «pinup» stils apģērbā viesmīlei, tad tai bija jābūt līdz vīlītei perfektai. Tāds Pits bija pret sevi un līdz ar to arī pret citiem. Ap viņu vienmēr bija kvalitatīva dzīvība, šeit kā kvalitatīvu es domāju dziļu, no sirds izlolotu, bija radošums, miljons ideju un sapņu, kuri jāpiepilda, jāiet uz mērķi, un viss būs! Viņš bija mērķtiecīgs un precīzs, īsti sevi netaupīja un nežēloja, ja deva publikai, tad par 100 procentiem, tik, cik ir iekšā! Abi kopā mēdzām arī pasapņot par vīrišķīgām lietām, piemēram, par vecajām un dārgajām amerikāņu retro mašīnām, varējām stundām sēdēt un runāt par tām, un zīmīgi, ka mums abiem patika tieši «HotRod». Atceros, kā viņš teica – zini, kārtīgam vīrietim garāžā jābūt «Cadillac» un «HotRod»... Tagad «rockabilly», «jazz» un «blues» ritmi skan pavisam jaunā muzikālajā restorānā «MOONShine», ko tikko atvērām, un viens tieši tāds koši sarkans «HotRod» ir tur... Tas viss – pateicoties un iedvesmojoties no Pita! Viņa mūzika vienmēr būs dzīva mūsu sirdīs. Pits mēdza teikt: «Enjoy the ride...» (angliski – izbaudi ceļu), tā saucas arī viens no viņa albumiem, teiktajā ir dziļi apslēpta jēga, jo ne jau sasniegtais mērķis ir dzīves jēga, bet gan pats ceļš, kuru ejam uz to.
LAI TEV GAIŠS CEĻŠ, PIT!».
