Pašlaik nav iemesla veidot Eiropas lietu ministra amatu, taču kā kompromisa variantu jaunās valdības veidošanā to vēl varētu izskatīt, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Vaicāts par Ministru prezidenta amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) apsvērto iespēju veidot Eiropas lietu ministra amatu, Pabriks norādīja, ka par to vēl varēja runāt pirms Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē, kad slogs uz Ārlietu ministriju bija ievērojams, taču tagad tāds amats nav nepieciešams.
"Varbūt vienīgi kā kompromisa variants jaunās valdības izveidei, taču manā uzskatā šāds Eiropas lietu ministra amats nav nepieciešams," viņš pauda.
Jau vēstīts, ka Kučinskis jaunā ministra amata nepieciešamību pamato ar to, ka viņam vajag panākt paātrinājumu iekšpolitikā, salīdzinot ar pašreizējās premjerministres Laimdotas Straujumas (V) darbu. Turklāt arī Valsts prezidents ilgstoši nebūs darbā. Tādēļ, ja Kučinskis izveidos valdību, viņam būšot vajadzīgs atbalsts Eiropas jautājumu risināšanā.
Viņš atzina, ka šāda doma par Eiropas lietu ministra posteņa izveidi ir bijusi, taču ar koalīcijas partneri "Vienotību" par tās iespēju iegūt šo amatu vēl nav runāts.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kurš neoficiāli arī pieminēts kā iespējamais "Vienotības" ES lietu ministra amata kandidāts, uzskata, ka šādu atsevišķu amatu veidot tagad nav vajadzības, jo šim ministram nebūtu īsti, ko darīt.
Intervijā Latvijas Radio Kalniņš atzina, ka šāda ministra amata veidošana varēja būt aktuāla līdz pagājušajam gadam, kad Latvija kļuva par prezidējošo valsti ES Padomē. Pēc viņa teiktā, toreiz šāds ministrs būtu varējis atvieglot gan premjera, gan ārlietu ministra darbu.
"Tagad tam nav jēgas vispār. Es neredzu, ko tāds ministrs darītu, jo mūsu nozaru ministriem ir galvenā atbildība aizstāvēt savas ministrijas Eiropā, Briselē," uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.