12. Saeimas deputāts Jānis Dombrava publicējis visai skarbu viedokli par bēgļu jautājumu. Viedoklis publicēts Nacionālās apvienības mājas lapā nacionalaapvieniba.lv.
“Pēdējā dekādē Eiropa nav pieredzējusi tādu drošības apdraudējumu, kādu tā piedzīvo šodien. Šīs pārmaiņas nenotika vienā dienā, bet daudzu gadu garumā ir notikusi situācijas eskalācija. No ārpuses Eiropu apdraud Krievija un radikālais islāms, kuri vēlas pārveidot Eiropu pēc saviem ieskatiem. Savukārt Eiropas iekšienē pārāk liela ietekme ir liberāliem kosmopolītiem un internacionāli atbalstošiem sociālistiem, kuri nav spējīgi sargāt Eiropu, bet aktīvi piedalās esošo valstu sagraušanā.
Kā jau minēju, Eiropas drošību līdzvērtīgi apdraud divi spēki. Mūsu uzdevums ir neitralizēt šos apdraudējumus, bet, lai to izdarītu, ir jāmaina politika, ne tikai Latvijas līmenī, bet visas Eiropas Savienības līmenī.
Iesākumā es vēlos vērst uzmanību uz problemātisko situāciju Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Nabadzība, zems izglītības līmenis, etniskie un reliģiskie konflikti ir ikdiena. Diemžēl man ir jāatzīst, ka nekas nemainīsies, kamēr netiks likvidēta koloniālā politika, ar kuras palīdzību lielvalstis saglabā politisko un ekonomisko ietekmi Āfrikā.
Ņemsim par piemēru Mali, kur pēc sabiedrotās valsts Francijas lūguma, Latvija nosūtīja vairākus karavīrus. Jāatzīst, ka Mali tika mākslīgi izveidota. Tā nav izveidojusies, lai nodrošinātu pašnoteikšanās tiesības kādai konkrētai tautai, bet sakrīt ar koloniālās Franču Sudānas robežām. Valsti apdzīvo daudz un dažādas etniskās grupas. Vislielākās atšķirības ir novērojamas Mali ziemeļos, kur dzīvo arābu izcelsmes tuaregi un mauri. Visplašāk izplatīta ir bambaru valoda, kurā runā aptuveni 80% iedzīvotāji, bet valsts valoda ir viena – franču. Jāpiemin, ka lielākie valsts uzņēmumi pieder rietumvalstu uzņēmējiem, nevis vietējiem iedzīvotājiem.
Lai fundamentāli mainītu situāciju, dažādiem komisāriem būtu jāpārtrauc doties ekskursijās uz Āfrikas valstīm, lai pozētu kameru priekšā ar nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Tā vietā starptautiskajai sabiedrībai būtu jāatbalsta mākslīgo koloniālo robežu nojaukšanu un valstu izveidi balstoties uz nacionālā principa. Savukārt lielvalstīm būtu jāpārtrauc sūtīt grašus humānās palīdzības veidā, bet tā vietā jāatdod stratēģiskie resursi un uzņēmumi Āfrikas valstīm.
Kamēr tas nenotiks, nabadzība un kari būs neizbēgami. Eiropas virzienā plūdīs bēgļi, kuri bēgs no kārtējā pilsoņu kara un ekonomiskie migranti.
Eiropa nevar uzņemt daudzus desmitus miljonus afrikāņus un arābus, kuri labprāt apmestos uz dzīvi šeit. Viņi nes līdzi pārāk atšķirīgu kultūru, dzīvesveidu un reliģiju, kura nonāk konfliktā ar Eiropas kultūru, dzīvesveidu un reliģiju.
Mēs Jūs brīdinājām, ka masu imigrācija nesīs milzīgas problēmas. Pirmās sekas mikrolīmenī varam novērot jau šobrīd. Neiecietība pret Eiropas dzīvesveidu un kristietību, noziedzība un klaja likumu ignorēšana. Slepkavības un terorakti. Ja vēl lielāks bars ienāks Eiropas Savienībā, tad visas Eiropas drošība un identitāte būs apdraudēta. Kolēģi, es nevēlos, lai šīs problēmas atnāk līdz Latvijai. Es nevēlos, lai Latvijā notiek noziegumi, kādi notiek daudzās Eiropas pilsētās. Vēl nav par vēlu mainīt valsts politiku šai jautājumā.
Latvija ir pieredzējusi masu imigrāciju un tās radītās sekas. Līdz ar imigrantiem un militārpersonām no citām PSRS republikām Latvijā ievērojami pieauga noziedzība, krievu valoda sāka dominēt lielajās pilsētās. Latvieši bija kļuvuši teju par minoritāti paši savā zemē. Latvija ar katru gadu atveseļojas, latviešu īpatsvars pieaug, bet vēl šodien okupācijas sekas rada problēmas sabiedrībai – sašķelta izglītības sistēma; diskriminācija darba tirgū; cietumi, kuri ir pārpildīti ar krievvalodīgiem noziedzniekiem, bet visbūtiskākā problēma mūsu drošībai ir tie Latvijā dzīvojošie krievi, kuri sapņo par Padomju Savienības atdzimšanu un izjūt piederību kaimiņvalstij.
Godātie kolēģi, Latvija nedrīkst pieļaut jaunu imigrācijas vilni, jo tas var apdraudēt mūsu tautas pastāvēšanu ilgtermiņā. Jebkurš, kurš aicina vai atbalsta jaunu imigrantu ienākšanu Latvijā būtu jāuzlūko kā ļaundaris, kurš ne ar ko neatšķiras no komunistiem, kuri veicināja Latvijas kolonizāciju padomju okupācijas periodā.
Latvijai ne tikai būtu jāatsakās no jebkādām patvēruma meklētāju pārdalēm nākotnē, bet arī jāatsakās no demisionējušās valdības lēmumiem, kuriem atbalsts tika panākts apšaubāmā veidā. Ja kāds man nepiekrīt, tad šis jautājums ir jānodod izlemt tautai, kuru šeit klātesošiem būtu jāpārstāv!
Vienlaikus mūsu reģiona drošību turpina apdraudēt Krievija. Tā nav atmetusi savas imperiālistiskās ambīcijas. Par kurām Nacionālā apvienība brīdināja sen, bet vairums izlikās to nedzirdam. Lielā tautu staigāšana un līdzi nestās problēmas rada lielisku iespēju Krievijai. Ja Rietumeiropa būs norūpējusies ar migrācijas radītajām problēmām un cīņu pret terorismu valsts iekšienē, tad tas dos Krievijai iespēju nostiprināt savu ietekmi pār Austrumeiropas valstīm.
Gadījumā, ja Rietumeiropa nemainīs savu politiku un neapturēs imigrāciju, tad no Austrumeiropas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm būs atkarīgs vai izdosies novērst Krievijas ietekmes pieaugumu mūsu reģionā.
Latvijai ir jāturpina nostiprināt savus bruņotos spēkus un jāveicina sadarbība NATO ietvaros, jāīsteno patriotiskā audzināšana un jāizveido fiziska austrumu robeža. Savukārt stratēģiskā līmenī Latvijai būtu aktīvi jāveicina cieša sadarbība starp Baltijas un Melnās jūras valstīm, kurām lielā mērā sakrīt ģeopolitiskās intereses. Šī sadarbība ir iespējama ar aktīvu Polijas un Ukrainas iesaisti. Savukārt ilgtermiņā ir svarīgi, lai šo valstu grupai pievienotos arī Baltkrievija. Šī valstu grupa spētu ietekmēt Eiropas Savienībā pieņemtos lēmumus, kā arī kļūtu par pretsvaru Krievijai, jo gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan ekonomiskajā ziņā Baltijas-Melnās jūras valstis būtu līdzvērtīgas Krievijai.
Ārlietu ministr, ir laiks atmest reaģējošo ārpolitiku un aklu sekošanu Vācijai. Ir laiks mums pašiem skaidri apzināties mūsu ģeopolitiskās intereses un rīkoties atbilstoši, lai nodrošinātu mūsu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Lai mums izdodas!