Iedzīvotāju atbalsts "Rail Baltica" projektam nedaudz pieaudzis
Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas augsts atbalsts jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam "Rail Baltica" un to atbalsta 86% aptaujāto iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja projekta realizētāji.
79% aptaujāto saskata arī projekta pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Latvijas iedzīvotājiem ir visaugstākais atbalsts triju Baltijas valstu vidū: Igaunijā projektu atbalsta 84%, bet Lietuvā - 73% iedzīvotāju.
Salīdzinot ar līdzīgu aptauju pirms pusgada, Latvijas iedzīvotāju atbalsts "Rail Baltica" projektam ir audzis par procentpunktu, bet to iedzīvotāju skaits, kuri no šī projekta saskata pozitīvus ieguvumus mūsu valsts ekonomikai, palicis līdzīgā līmenī kā 2015.gada jūnijā veiktajā aptaujā.
Aptauja veikta pērn decembrī, un to darījis sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums "Berg Research" interneta vidē. Aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji - interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Visvairāk "Rail Baltica" projektu atbalsta Vidzemē - 92% aptaujāto, tad seko kurzemnieki ar 89% atbalstu un Rīgas un Pierīgas reģions, kur katrā bija 85% atbalstītāju, liecina aptaujas dati. Minot iemeslus, kāpēc aptaujātie atbalsta "Rail Baltica" projektu, visbiežāk tiek teikts, ka būs ērtāk un vieglāk ceļot - to min 20% respondentu. Visvairāk pozitīvu ieguvumu mūsu valsts tautsaimniecībai saskata vidzemnieki - 84% šī reģiona iedzīvotāju uzskata, ka no "Rail Baltica" būs ļoti pozitīva vai pozitīva ietekme; arī 80% kurzemnieku un 78% Zemgalē mītošo domā līdzīgi.
Savukārt gada laikā, kopš tika veikta pirmā iedzīvotāju attieksmes aptauja, Latvijas iedzīvotāju informētība par "Rail Baltica" projektu ir augusi par 30 procentpunktiem. 2014.gada decembrī par šo projektu bija dzirdējuši 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pagājušā gada decembrī jau 88%.
Arī citā Latvijā veiktajā - jaunākajā "DNB Latvijas barometra" - aptaujā iedzīvotāji, aicināti izvērtēt dažādus izteikumus par "Rail Baltica", visbiežāk jeb 40% aptaujāto pauda uzskatu, ka, pateicoties "Rail Baltica" projekta attīstībai, būs ērtāka ceļošana starp Baltijas valstīm un uz Eiropas valstīm. Salīdzinoši bieži jeb 27% respondentu norādījuši, ka tiks veicināta ekonomiskā attīstība, bet 24% domā, ka projekts stiprinās Latvijas integrāciju Eiropā.
"Rail Baltica" projekts paredz ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai. "Rail Baltica" būs elektrificēta pasažieru dzelzceļa līnija, kas piedāvās videi draudzīgu un modernu transporta iespēju.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja pērn 10.jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējās attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica" projekts var pretendēt uz ES līdzfinansējumu 85% apmērā.