Atkritumu šķirošana kā aizrautīga spēle
Eco Baltia vide ir uzņēmums, kas tiešā veidā rūpējas par to, lai daba un vide, kurā dzīvojam, būtu pēc iespējas tīrāka. Taču tikpat svarīgi, lai par apkārtējās vides ilgtspējību domātu arī ģimenēs, piemēram, šķirojot atkritumus. Eco Baltia vide jau otro gadu viesojas Latvijas skolās, lai interesantā un atraktīvā veidā stāstītu bērniem par šiem videi nozīmīgajiem jautājumiem.
Zaļi domājošie nav jāpārliecina par atkritumu šķirošanas svarīgumu, jo viņi apzinās, ka tā rada iespēju otrreizējai resursu izmantošanai, samazina atkritumu apjomu un būtiski ierobežo vides piesārņojumu. Taču iedzīvotājiem, kuri 40 vai 50 gadus visu nederīgo un nevajadzīgo ir pieraduši vienkārši izmest konteinerā, mainīt ieradumus ir grūti. Eco Baltia vide paralēli sabiedrības izglītošanai jau otro gadu organizē vides izglītības lekcijas skolēniem, kurās stāsta par draudzīgu izturēšanos pret vidi, kā pareizi šķirot atkritumus, kā dzīvot tā, lai vecāku sagādātas vai pašu nopelnītās lietas vēlāk nekļūtu par apgrūtinājumu dabai un videi, kurā dzīvojam.
Atraktīvi un interesanti
Eco Baltia vide un Latvijas zaļā punkta darbinieku vadītās lekcijas par atkritumu šķirošanu skolēni parasti uzņem ar sajūsmu. «Lekcijām nealgojam lektorus vai diplomētus pedagogus, uz skolām dodas mūsu darbinieki, kuri ikdienā strādā ar vides un atkritumu šķirošanas jautājumiem. Taču tā kā šie cilvēki paši ir iedegušies par šo lietu, viņi prot arī bērnus aizraut ar vēlmi rūpēties par apkārtējo vidi. Lekcijās ne tikai stāstām, bet arī rādām slaidus un filmiņu, kā notiek atkritumu šķirošana un pārstāde, piemēram, kā no PET pudeļu atkritumu kalna pārstrādes rezultātā top izejviela jaunu preču ražošanai. Cenšamies ar bērniem veidot dialogu, uzklausīt viņu stāstus un atbildēt uz jautājumiem. Ja mēs vienkārši nolasītu lekciju, tad, visticamāk, interese par šiem jautājumiem nebūtu tik liela. Un ja bērniem kļūst garlaicīgi, tad viņu rokas nevilšus stiepjas pēc mobilajiem telefoniem vai citām ierīcēm,» Neatkarīgajai atzīst Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts. Lai bērniem lekcija būtu ne tikai noderīga informācijas ziņā, bet arī aizrautīga, uzņēmums ir sarūpējis arī nelielas dāvaniņas aktīvākajiem un zinošajiem. Pēc tikšanās ar vides uzņēmuma darbiniekiem uz rezultātu nav ilgi jāgaida. Bērns, kuru ir aizrāvusi ideja par atkritumu šķirošanu, mudinās to darīt arī vecākus.
Uzņemies šefību!
Vides uzņēmuma speciālisti ne tikai stāsta par atkritumu šķirošanas nozīmību, bet arī aicina skolēnus darboties praktiski, uzņemoties šefību pār kādu konkrētu stikla savākšanas konteineru. «Uzdevums ir pavisam vienkāršs – gādāt, lai akcijas laikā konteiners labi pildītos ar stikla pudelēm un burkām. Ar šo akciju vēlamies skolēnos stiprināt zināšanas par atkritumiem, īpaši par stikla pudelēm un burkām kā vērtīgiem izejmateriāliem, ko izmantojot atkārtoti gudri varam ietaupīt dabas dotos resursus un darbos apliecināt savas rūpes par vidi,» teic J. Aizbalts. Tā skolēnu grupa vai klase, kuras konteinerā būs savākts visvairāk stikla, saņems balvu. Arī tā ir saistīta ar vidi, proti, uzvarētājklase vai uzvarētājkomanda dosies ekskursijā uz lielāko plastmasas pudeļu pārstrādes rūpnīcu Baltijā – PET Baltija Jelgavā.
Akcijai Uzņemies šefību pār konteineru ir izvēlēti stikla konteineri, jo, kā stāsta A. Aizbalts, stikls ir neizdevīgākā kopējo atkritumu daļa. «Tā atšķirošana no kopējiem atkritumiem ir visgrūtākā. Ar rokām to izdarīt ir praktiski neiespējami, jo šķirotājs ar stikla lauskām var sagriezties, savukārt speciālie stikla atšķirošanas roboti ir ļoti dārgi. Tāpat stikls atkritumos ir neizdevīgs arī mājsaimniecībām, jo tas ir smags un apjomīgs atkritumu veids, kas nozīmē, ka konteiners piepildīsies ātrāk,» skaidro J. Aizbalts.
Stikla šķirošana ir svarīga arī videi, jo gada laikā Latvijā tirgū nonāk vismaz 200 000 tonnu dažāda iepakojuma, no kura aptuveni 25% ir stikls. Vidēji Latvijā gada laikā viens iedzīvotājs patērē 25 kilogramus stikla. Viena pārstrādāta stikla pudele nodrošina enerģijas ietaupījumu, kas ļauj 100 W lampiņai degt četras stundas vai televizoram strādāt 30 minūtes. Pārstrādājot stiklu, gaisa piesārņojums samazinās par 20%, bet ūdens piesārņojums par 50%.
Šobrīd notiek jau otrā akcija Uzņemies šefību pār konteineru! II, un rezultāti būs zināmi marta sākumā. Pērn pirmās akcijas laikā visvairāk (4,3 tonnas) stikla pudeļu un burku savā šefības konteinerā Jūras ielā Engurē bija sarūpējusi Piejūras reģiona komanda Šķirojošie pirāti. Talsu novada Mazie talsenieki akcijai pieteiktajā Pilsētas laukuma stikla šķirošanas konteinerā ir savākuši 1,8 tonnas stikla. Pierīgas reģionā šefību pār Mazcenu alejas stikla šķirošanas konteineru uzņēmās Ints Pīrāgs no Mārupes, un viņš akcijas laikā savāca 1,2 tonnas stikla. Tukuma novadā komanda Zvirbuļi, uzņemoties šefību par Estrādes un M. Parka ielas krustojuma stikla šķirošanas konteineru, savāca 1,5 tonnas stikla.
Atkritumus šķiro arvien vairāk
Ar akcijas rezultātiem J. Aizbalts ir apmierināts, jo viņu priecē gan bērnu entuziasms stikla vākšanā, gan arī cerība, ka arī ikdienā atkritumu šķirošana tiks turpināta.
«Šefībai pieteiktajos stikla šķirošanas konteineros savāktā stikla daudzums salīdzinājumā ar laiku pirms akcijas palielinājās par 30–40%. Iespējams, savākts būtu vēl vairāk, taču mēs izskaidrojām bērniem, ka konteinera piepildīšana nedrīkst kļūt par pašmērķi. Pirms nest no mājām izēstu ievārījuma burku vai stikla pudeli, ir jāpajautā vecākiem, vai tā tiešām vairs nebūs vajadzīga, jo vislabākais videi, ja burka tiek izmantota atkārtoti,» saka J. Aizbalts.
Pateicoties vides uzņēmuma aktivitātēm un izglītošanas darbam, kopumā situācija atkritumu šķirošanā Latvijā lēnām uzlabojas.
Viņaprāt, ļoti liels skaidrojošs darbs būs jāveic krieviski runājošās auditorijas vidū, jo, viesojoties ar lekcijām arī krievu skolās, nācies dzirdēt, ka par vides jautājumiem katastrofāli trūkst informācijas krievu valodā. «Parasti, sākot lekciju, vienmēr apjautājamies, cik bērnu savās ģimenēs jau šķiro atkritums. Latviešu skolās rokas parasti paceļ vismaz 10–15 skolēni, savukārt skolās, kurās mācības notiek krievu valodā, labi ja viens vai divi bērni,» atzīst J. Aizbalts.
Eco Baltia vide ir apņēmības pilna turpināt izglītošanas darbu. Tā kā visas Latvijas skolas, kuras vēlētos dzirdēt lekcijas par vides jautājumiem un atkritumu apsaimniekošanu, viņi fiziski nevar aptvert, uzņēmums plāno izveidot mācību programmu, ko skolotāji pēc vajadzības varētu izmantot mācību stundās.
«Šogad ar savām aktivitātēm piedalīsimies arī vairāku pilsētu un novadu svētkos. Pērn Liepājā Ģimenes svētku laikā organizējām foto orientēšanās sacensības Stikla skrējiens Liepājā, kur komandas fotografējās pie šķirošanas konteineriem pilsētā. Šīs sacensības guva ļoti lielu atsaucību. Un iespējams arī citos pilsētu un novadu svētkos šādu foto orientēšanās skrējienu rīkosim arī šogad,» atklāja J. Aizbalts.