Pētersone par skandālu VID: pašattīrīšanās nav iespējama ātri

Pašattīrīšanās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav iespējama ātri, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kā atzina Pētersone, dienestā ir atsevišķas personas, kas negodprātīgi pilda pienākumus un no kurām dienesta vadība vēlētos tikt vaļā. Taču atlaišana ir jāveic juridiski korekti, ar pierādījumiem, līdz ar to tas ir ilgs process.

"Solīti pa solīti virzāmies uz pašattīrīšanos," sacīja Pētersone, uzsverot, ka 4000 cilvēku lielā kolektīvā tas nav paveicams īsā laika posmā.

Kā atzina Pētersone, valsts pārvaldē iestāžu vadītājiem ir "sasietas rokas", proti, stājoties amatā ir jāpieņem tāda komanda, kāda tā ir, bet no negodīgiem vai neatbilstošiem darbiniekiem nevar atbrīvoties vienkārši.

VID vadītāja norādīja, ka šī gada pavasarī uzdevusi izvērtēt visus darbiniekus ar risku analīzes sistēmas palīdzību. Pēc viņas teiktā, šajā sistēmā, kas izveidota pēc viņas stāšanās amatā, ir informācija par darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Saskaņā ar izvērtējuma rezultātiem patlaban par vairākiem darbiniekiem pārbaudes turpinās.

Kā nepareizu Pētersone vērtēja, ka dienesta iekšējās drošības daļai, lai gan tā ir VID struktūrvienība, nav pienākums atskaitīties par izmeklēšanu procesu VID ģenerāldirektoram, bet gan prokuratūrai.

Vienlaikus Pētersone skeptiski novērtēja Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" ziņoto par VID strādājošo izmeklētāju finansēm, paužot viedokli, ka raidījumā konstatēti atsevišķi fakti un izdarīti savi secinājumi, kas bijuši pārsteidzīgi.

Pēc raidījuma VID vadītāja gan mainījusi atskaitīšanās kārtību par šiem jautājumiem, proti, tagad informācija būs jāsniedz viņai personīgi, nevis vietniekiem un būs stingrāka uzraudzība.

"Ir jautājumi, uz kuriem gaidīšu atbildes," sacīja Pētersone.

Kā ziņots, raidījums "De facto", analizējot izmeklētāju deklarācijas, secināja, ka daudzi VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm. Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk - ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi. Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk - no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) plāno šo situāciju pārrunāt ar VID vadību un par iekšējo kontroli atbildīgajiem darbiniekiem. Tāpat ministrs plāno izskanējušo informāciju pārrunāt ar ģenerālprokuroru, kā arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, lai pret iespējamajām vainīgajām personām vērstos likumā noteiktajā kārtībā. Reirs aģentūrai LETA atzina, ka izskanējusī informācija ir satraucoša, tā neatgriezeniski grauj iestādes reputāciju, kā arī met ēnu uz darbinieku godprātīgu attieksmi pret pienākumu pildīšanu.