Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis vakar no amata atkāpās pats, bet Moldovas valdība gaida, vai protestētāji šo valdību nepadzīs tāpat, kā divas valdības jau padzinuši.
Saistība starp Moldovu un K. Zakuli ir tāda, ka FKTK uzraudzītās Latvijas komercbankas bijušas galvenais kanāls, pa kuru no trijām Moldovas bankām nezināmā virzienā aizplūdināti apmēram 710 miljoni eiro. Apmēram tikpat Latvijas valsts zaudēs sakarā ar Parex bankas īpašnieku un klientu dzīvības un īpašumu glābšanu, taču Moldovai nav tāda drošības spilvena kā Eiropas Savienība, tāpēc banku glābšana Moldovas iedzīvotājiem sit sāpīgāk nekā Latvijas iedzīvotājiem. Pazudušās naudas summa nosaukta atbilstoši Moldovas ziņu portālos atrodamai informācijai par 14,2 miljardiem Moldovas leju, cik turienes Centrālā banka aizdevusi šīm bankām pazudušās naudas vietā. Summa pārrēķināta eiro attiecībā 20:1, kaut gan lejas maiņas kurss šobrīd jau ir zemāks un tagad jūtami pazeminās (tiek pazemināts), lai samazinātu valsts saistības pret banku klientiem un citiem valsts kreditoriem, kuru prasījumi izteikti vietējā valūtā. Centrālās bankas aizdevums nodrošināts ar valsts galvojumu, kas nozīmē, ka valstij būs par šādu summu jāpalielina valsts parāds, kura apkalpošanai Moldova aizņemas, ja vispār izdodas aizņemties, naudu no spekulantiem ar 26% gadā. Visticamāk, ka valdībai nāksies aizkavēt un gan jau daļēji vispār neizmaksāt valsts kalpotājiem pienākošās algas un tāpat arī pensijas.
Moldovas iedzīvotāji cenšas uzlabot savu situāciju ar nu jau nedēļu ilgām protesta akcijām, kas vakar valsts galvaspilsētā Kišiņevā izvērtās ar pieaugošu spēku. Vakar ap pusdienas laiku nebija skaidrs, vai valdība noturēsies un pakāpeniski paplašinās savā varā esošo valsts teritoriju ārpus demonstrantu apsēstajām valsts augstāko iestāžu ēkām, vai arī valdībai nāksies piekāpties un galu galā atkāpties. Tādā gadījumā pie varas varētu nonākt pavisam cita valdība, kas mainīs nu jau daudzu Moldovas valdību vārdos izteikto orientāciju uz Eiropas Savienību un ASV pret orientāciju uz Krieviju, kurai šāda Moldovas valdība esot vajadzīga kā trumpis spēlē pret Ukrainu. Tā vismaz apgalvo Moldovas valdības atbalstītāji internetā. Viņu arguments ir arī tāds, ka opozīcijas vadoņi neielaižas sarunās ar valdību – rīkojas stingrāk, nekā būtu nepieciešams, lai uzsistu sev cenu, kaulējoties par amatiem un citām valsts dāvanām. Varbūt opozīcijai patiešām uzradies ārējs pasūtītājs un organizators, taču uzskatāmi tas nav pierādīts.
Latvijas banku uzraugu nepatikšanas sākās pagājušā gada oktobrī. Toreizējā Moldovas valdība centās mierināt tautu ar pazudušās naudas pēdu dzīšanu un nodeva atklātībai izmeklēšanas materiālus par naudas pazušanu caur Latvijas bankām. Tomēr šādas atklāsmes bez tālākas rīcības situāciju Moldovā tikai saasināja. Protestētāji panāca, ka parlaments atlaiž valdību, kuras vietā sāka iezīmēties prokrieviskas valdības kontūras. Pēc ilgas minstināšanās pagājušajā nedēļā notikusī nākamās formāli prorietumnieciskās valdības apstiprināšana kļuva par starta signālu tagadējiem protestiem, kas sākās ar Moldovas parlamenta ēkas ieņemšanu.
Kad ASV aptvēra Moldovas banku afēras ģeopolitiskās sekas, sekoja dusmu izgāšana uz Latviju par tās tukšajiem solījumiem uzraudzīt Latvijas komercbankas. Pagājušā gada nogalē FKTK centās glābt situāciju. No Moldovas afērā nosauktajām PrivatBank, ABLV Bank un Latvijas Pasta bankas paraugsodīšanai tika izvēlēta Ukrainas oligarham Igoram Kolomeiskim piederošā PrivatBank. Tūlīt pēc tam Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizturēja divus Trasta komercbankas darbiniekus, un atbilstoši policijas pašreklāmas pasākumu tradīcijām «procesuālās darbības turpinājās visu nakti – kopumā tika veiktas piecas sankcionētas kratīšanas, kurās atsavināts liels skaits dokumentu un datortehnikas». Kad pati policija ar ziņu aģentūru starpniecību bija paziņojusi par savu darbošanos, aizturētos atlaida, bet represijas pret Trasta komercbanku pārņēma FKTK. Tādējādi varas iestādes cenšas atspēkot pārmetumus, ka par banku afērām tās uzzina tikai no preses. Tomēr ar šādu rosību vien nepietika, nākas priekšlaikus nomainīt 2012. gada 12. janvārī uz sešiem gadiem amatā iecelto K. Zakuli.