Veselības ministrija tomēr piekritusi papildināt Ministru kabineta noteikumus, ļaujot papildus pusdienu ēdienkartei skolu kafejnīcās pārdot bērniem maizi, sviestu, ievārījumu. Tāpat skolās varēs būt arī tādi produkti, kas satur dabiskos aromatizētājus un dabiskās krāsvielas, kas pārpratuma dēļ bija palikuši aizliegto vielu sarakstā. Taču ministrijas sarkanā līnija joprojām būs bulciņas, picmaizītes, cīsiņi mīklā, kūkas, kuras skolu kafejnīcās pārdot neļaus.
Neatkarīgā rakstīja, ka skolu kafejnīcās no 1. janvāra nedrīkst pārdot nekādus miltu izstrādājumus – ne kūkas, ne smalkmaizītes, ne sviestmaizes, pat ne maizi. Veselības ministrija (VM) ar jaunajām izmaiņām noteikumos par ēdināšanu skolās un pansionātos īstenojusi jaunu pieeju – uzrakstījusi ne tikai aizliegtos pārtikas produktus, kurus nedrīkst iekļaut skolu ēdienkartē pusdienām, bet izveidojusi atļauto pārtikas produktu sarakstu, kurus drīkst izplatīt skolās papildus pusdienu vai izvēles ēdienkartei. Šajā sarakstā ir atrodami ūdens, sula, piens, jogurts bez piedevām, augļi, žāvēti augļi, siers, tēja, kafija, sausmaizītes un barankas.
Janvāra pirmās nedēļas nāca ar neizpratni, ko drīkst tirgot skolu kafejnīcās, tāpēc skolu bufetēs bija atrodami tikai augļi un ūdens. Tagad pēc pāris nedēļām kafejnīcas piedāvājumu jau ir apdomājušas un aiz letes kārtojas sulas, augļu vai dārzeņu salāti, jogurts, kokteiļi, arī sausmaizītes un žāvēti augļi. Tā ir uzvara pār neveselīgu ēdienu, pēc noteikumu stāšanās spēkā sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, taču tagad pēc Zemkopības ministrijas iesaistes un pēc Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un citu sociālo partneru sūdzības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē VM noteikumus pārstrādā. Pārtikas ražotāji aicināja zemkopības ministru Jāni Dūklavu panākt, ka jaunos noteikumus atceļ. Piemēram, ražotāji bija neizpratnē, kā varēja pieņemt noteikumus, kas liedz skolās izplatīt pārtikas produktus, kuru sastāvā ir dabiskās krāsvielas. Vienošanās bijusi par mākslīgajām krāsvielām, taču galarezultātā valdība apstiprinājusi noteikumus, kuros nedrīkst izmantot nekādas krāsvielas. Tas, piemēram, apgrūtina siera ražošanu, kur izmanto dabisko krāsvielu beta karotīnu.
VM Neatkarīgajai skaidro, ka pašlaik tiek plānotas izmaiņas, taču ministrija nekādā gadījumā neplāno atcelt kārtību, kāda ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra. Pašlaik plānots precizēt, ka skolās, sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs produktu iepirkumā būs atļauts iegādāties arī produktus, kas satur dabiskos aromatizētājus un dabiskās krāsvielas. Tāpat būs atļauts uzturā iekļaut arī apstrādātus zvejniecības produktus, ievērojot papildu kvalitātes prasības. Tas attiecas uz siļķi vai tunci, ko gadījumā, ja noteikumus pieņems, atkal varēs piedāvāt pusdienu ēdienkartē ar nosacījumu, ka tas būs produkts bez garšas pastiprinātājiem un ka produkta sastāvā vismaz 60 procenti būs zivs. Ēdiena pagatavošanā atļaus izmantot arī citronskābi un etiķskābi.
Runājot par skolu kafejnīcām, Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders saka: papildus kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei atļauto produktu klāstā būs arī maize (ja nepārsniegs noteiktu sāls daudzumu), sviests, dehidrēts piens, džems. Ne bulciņas, ne kūkas bufetēs nav plānots atjaunot. Tiesa, ja iespējams izveidot tādu pusdienu piedāvājumu, kurā smalkmaizīte ir kā sabalansēta ēdiena sastāvdaļa un ar to netiek pārsniegts dienas kaloriju daudzums, tad teorētiski bulciņas vai saldie ēdieni skolu ēdnīcās drīkst būt.