Saeimā notiks ikgadējās ārpolitikas debates
Saeimā šodien plkst.9 notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Sekot ārlietu debatēm klātienē tiek aicināti Latvijā akreditēto diplomātisko misiju vadītāji, bet tiešraidē Saeimas mājaslapā "www.saeima.lv" tās varēs vērot ikviens interesents.
Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.
Saeimas Kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.
Parasti ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai - 26.janvārim - tuvākajā Saeimas sēdē.
Kā ziņots, ministra ziņojumā norādīts, ka pagājušajā gadā pasaule un Eiropa turpināja saskarties ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem - starptautiskās kārtības un tiesību apšaubīšanas mēģinājumiem, terorismu un nekontrolētās migrācijas plūsmu. Šie izaicinājumi ir radījuši eksistenciālus draudus mūsu vērtību sistēmai un prasa ātru, vienotu un efektīvu rīcību. Tāpat tajā norādīts, ka Krievijas agresija Ukrainā turpināja 2015.gadā apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Neskatoties uz trauslo pamieru Ukrainas austrumos, netika panākts būtisks progress krīzes atrisināšanā.
Tāpat vērsta uzmanība, ka 2015.gadā un iepriekšējos gados Latvijas ārpolitikas ritms un darba kārtība tika pakļauta uzdevumam - sagatavot un novadīt valsts pirmo prezidentūru ES. Šī uzdevuma veiksmīgā izpilde noslēdz pirms 20 gadiem iesākto Latvijas eirointegrācijas procesu, nostiprina valsts eiropeisko identitāti, iezīmē jaunu posmu Latvijas ārpolitikā, teikts ārlietu ministra ziņojumā.
Nākamo gadu uzdevums būšot izmantot prezidentūras laikā iegūto pieredzi un starptautisko autoritāti, lai gādātu par mūsu valsts nacionālajām interesēm. Ārlietu ministrija, izmantojot prezidentūras ES laikā gūto pieredzi, apņēmusies turpināt sadarbību ar partneriem pie tālākas Latvijas ārpolitisko interešu formulēšanas vidējā termiņa perspektīvā.
Pēdējo gadu drošības izaicinājumi Eiropā un pasaulē ir pamudinājuši Latviju būtiski stiprināt savu ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā, apliecinot valsts briedumu un gatavību uzņemties atbildību par drošību mūsu reģionā un pasaulē, pausts dokumentā, kurā arī uzsvērts - svarīgi apzināties, ka Latvija vairs nav "jaunā ES un NATO dalībvalsts", bet gan pilntiesīga šo organizāciju dalībniece un atbildīga transatlantiskā sabiedrotā.
Paredzēts, ka šis gads iezīmēs noslēdzošo posmu Latvijas iestāšanās procesā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Dalība šajā organizācijā sniedz iespēju veicināt mūsu valsts izaugsmi, labklājību un ilgtspējīgu attīstību, ieņemot vietu globālajā ekonomikā starp demokrātiskajām valstīm ar modernām tirgus ekonomikām, norādījusi ministrija.
Minētie integrācijas procesi rada labvēlīgus priekšnosacījumus Latvijai, lai efektīvi reaģētu uz globālās un reģionālās drošības izaicinājumiem mainīgajā starptautiskajā vidē. Starp šādiem izaicinājumiem turpmākajos gados kā īpaši svarīga izcelta cīņa ar starptautisko terorismu, Sīrijas konflikta noregulēšana, migrācijas krīzes pārvarēšana, ES ārējo robežu drošības stiprināšana, stabilitātes veicināšana ES kaimiņu reģionā un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana eirozonā.
Lai efektīvi sasniegtu savus mērķus, Latvijai ir jāapliecina sevi kā atbildīgu un nobriedušu starptautiskās sabiedrības locekli, arvien vairāk proaktīvi iesaistoties pasaulē notiekošajos procesos, rezumē ministrija.