Gripas vakcīnas sezonā saņem ap 15 000 cilvēku

© F64

Nav iespējams prognozēt, vai gadījumā, ja gripas vakcīnas šobrīd Latvijā arī būtu pieejamas, cilvēki vairāk vakcinētos, jo iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka 99% cilvēku, kuri vēlējās vakcinēties pret šo slimību, līdz februāra sākumam to jau ir izdarījuši.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs, no visiem cilvēkiem, kas pēdējo trīs sezonu laikā saņēmuši daļēji vai pilnībā valsts apmaksātu gripas vakcīnu, tikai 9,6% to izdarījuši janvārī, februārī un martā. Savukārt pēc februāra sākuma no visiem vakcinētajiem pretgripas poti saņēma vien 0,9% cilvēku.

Kopumā valsts apmaksātas vai daļēji apmaksātas gripas vakcīnas sezonā saņem ap 15 000 cilvēku. Tikpat daudz cilvēku varētu saņemt komerciālās vakcīnas, prognozēja Perevoščikovs.

Speciālists atzīmēja, ka gripas epidēmijas sākumā cilvēki teju vairs nevakcinējas un, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, gaidīt masveida vakcinēšanos "būtu grūti".

Viņš arī sacīja, ka nevar prognozēt, ka gadījumā, ja gripas vakcīnas šobrīd valstī arī būtu pieejamas, tas uzlabotu vakcinācijas līmeni, jo līdz februāra sākumam 99% cilvēku, kuri vēlējušies vakcinēties pret gripu, to jau ir izdarījuši.

Perevoščikovs arī piebilda, ka vakcīna neiedarbojas uzreiz, aizsardzība pret gripu sāk iedarboties tikai 7-10 dienas pēc vakcinēšanās. Tāpat citus gadus ir bijuši gadījumi, kad vakcīnas nācies izmest, jo nav bijis pieprasījuma pēc vakcinēšanās.

Jau ziņots, ka valstī atkal samazinājies gripas vakcīnu daudzums un, lai gan dažās aptiekās vakcīnas vēl ir pieejamas, vakcinācijas kabinetos tās jau atkal ir beigušās, aģentūrai LETA pastāstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Egita Diure.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais