Metalurģijas uzņēmuma AS "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki atklātā vēstulē lūdz valdību pēc iespējas ātrāk sniegt konkrētas atbildes par iespējamo atbalstu.
"KVV Liepājas metalurgs" darbinieki ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un finanšu ministram Jānim Reiram (V).
Darbinieki aicina valdības pārstāvjus uz tikšanos ar uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs" strādājošiem, lai klātienē izrunātu sasāpējušos jautājumus, uzklausītu valdības nostāju un redzējumu par iespējamiem situācijas risinājumiem.
"Mēs, "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki, pagājušā gada augustā ar lielām cerībām uzņēmām ziņu, ka Latvijas valdība izprot saspringto situāciju uzņēmumā un sniegs priekšlikumus, kādā veidā atbalstīt Baltijā lielāko metalurģijas uzņēmumu, lai tas spētu iziet no krīzes un uzsākt darbu normālā režīmā. Rit jau pusgads, taču nekādi risinājumi ne tikai nav rasti, bet nupat kļuvis zināms, ka valdība nav gatava izrādīt pretimnākšanu un rast kompromisa risinājumus. Darbinieku vidū šobrīd valda neziņa, satraukums un bažas par uzņēmuma tālāko likteni," teikts vēstulē.
Tās autori ir informēti, ka metalurģijas nozarē valda smaga krīze daudzviet Eiropā un pasaulē, un aizvadītā gada otrajā pusē tā vēl vairāk padziļinājusies. Šādā katastrofālā tirgus situācijā daudzu valstu valdībām ir nācies izšķirties - vai sniegt atbalstu saviem uzņēmumiem, un uzņēmuma darbinieku rīcībā esošā informācija liecina, ka risinājumi tiek atrasti. Pirmām kārtām runa ir par elektroenerģijas cenām, jo "KVV Liepājas metalurgs" nespēj konkurēt pat vietējā Latvijas tirgū un šeit ieplūst nekvalitatīva un lēta Baltkrievijas produkcija, norāda vēstules autori.
"2015.gada februāris mums, daudziem bijušā "Liepājas metalurga" darbiniekiem, visai Liepājai un, domājam, arī Latvijai kopumā bija priecīgs un cerību pārpilns laiks - pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu pakāpeniski atsāka Baltijā lielākais metalurģijas uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs". Laikā, kad valdīja neziņa par uzņēmuma pārdošanu un neviens nezināja, kad un vai vispār tas atsāks darbu, daudzi no mums bija ierindā, lai "Liepājas metalurga" iekārtas ne tikai netiktu izsaimniekotas, bet būtu saglabātas un uzturētas pienācīgā kārtībā. Tāpēc tagad ar lielu nožēlu nākas noskatīties, kā elektrotēraudkausēšanas ražotnē jaunās un modernās tehnoloģiskās iekārtas, kurās savulaik investēti ievērojami līdzekļi, netiek izmantotas un pārklājas ar putekļiem. Šobrīd darbs norit tikai vienā velmēšanas cehā, bet ražošanas jaudas palielināt nav iespējams," teikts vēstulē.
Vēstules autori norāda, ka valsts atbalsts uzņēmumam nav nepieciešams ilgā laika posmā, bet šobrīd grūti iedomāties, kā uzņēmums spēs atgūties un iziet no "nulles cikla" bez šī atbalsta. Taču, par spīti krīzei nozarē un smagajai finansiālajai situācijai uzņēmumā, darbinieki cer, ka "KVV Liepājas metalurgs" spēs no jauna iekarot savas pozīcijas.
"Nepilna gada laikā, plecu pie pleca strādājot kopā ar ukraiņu investoriem, esam novērtējuši uzņēmuma jauno īpašnieku zināšanas un pieredzi metalurģijā. Apbrīnojami, ka tik īsā laikā ir izdevies atrast jaunus klientus, atjaunot vairāku valstu nacionālos sertifikātus, noslēgt lētākus izejvielu iepirkumu līgumus. Pēc divu gadu dīkstāves tas nebija vienkāršs uzdevums. Jāšaubās, ka katastrofālajā tirgus situācijā kāda cita rokās būtu varējusi būt burvju nūjiņa, ar kuras palīdzību situācija izveidotos citādāka," teikts darbinieku vēstulē.
Tajā norādīts, ka ir pienākusi ziemas sezona, kad būvniecības sektorā nenotiek aktīva darbība, un tas nozīmē, ka arī pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās produkcijas nav tik liels. "Taču mēs strādājam, paralēli gatavojoties jaunai aktīvai sezonai šā gada pavasarī. Taču kopējais noskaņojums uzņēmumā ir nokaitēts, valda neziņa un bažas par nākotni. Tāpēc uzņēmuma darbinieki lūdz valdību pēc iespējas ātrāk sniegt konkrētas atbildes par iespējamo atbalstu. Tas viesīs skaidrību par mūsu, darbinieku, vietu un lomu uzņēmumā un ļaus savlaicīgi plānot mūsu turpmāko profesionālo darbību, kas sliktākā scenārija gadījumā, iespējams, vairs nebūs Liepāja un Latvija," norāda vēstules autori.
Kā ziņots, uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" pērn decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro, taču tas netika izdarīts. Uzņēmums lūdzis atlikt kavēto maksājumu. Lai valsts piekristu "KVV Liepājas metalurga" kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada janvāra beigām par atliktā maksājuma segšanu.
Pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem "KVV Liepājas metalurgs" pauda viedokli, ka patlaban kreditori un valdība ieņēmuši "ultimatīvu" nostāju. Uzņēmums nejūtot, ka valdība gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.
LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurga" apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.