Ar jauno operāciju bloku Gaiļezerā jauns gadsimts

Šodien Rīgas Austrumu slimnīcas jaunajā operāciju blokā jau notiek pirmās operācijas. Tās ir 22 moderni aprīkotas operāciju zāles stacionārā Gaiļezers, kurās var veikt dažādas sarežģītības operācijas, un pēcoperāciju telpa jeb pacientu atmodinātava.

«Pirms 25 gadiem mūsu operāciju zāles skaitījās modernas, bet pēdējos divus gadus gan mēs strādājām kā kara apstākļos – pārveidotā un operāciju veikšanai pielāgotā reanimācijas daļā, vienā zālē divi operāciju galdi. Tagad tas ir pilnīgi cits līmenis un mēs varam domāt par nākamajiem 25 gadiem,» Neatkarīgajai saka Gaiļezera Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs neiroķirurgs Kārlis Bicāns.

Veiks vairāk operāciju

Uzreiz pēc svinīgās operāciju bloka atklāšanas ar daudzu viesu piedalīšanos operāciju zāles sāka tīrīt un dezinficēt, lai jau pirmdien tajās operētu pirmos pacientus. Katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību tieši Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc slimnīcas vadība ir pārliecināta, ka šis ir valsts nozīmes projekts un svarīgs ne tikai mediķiem, bet īpaši – pacientiem. Līdz ar jauno operāciju bloku operāciju zāļu skaits pieaudzis no 16 līdz 22, kas nozīmē, ka Gaiļezerā varēs veikt vairāk operāciju. To apliecina Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais ķirurģijas speciālists Haralds Plaudis: «Mūsu plāns ir visu ķirurģisko palīdzību, kas tiek nodrošināta Austrumu slimnīcā un kas pašlaik ir sadrumstalota četros dažādos stacionāros – Gaiļezerā, Biķerniekos, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Latvijas Onkoloģijas centrā –, koncentrēt vienuviet – jaunajā, modernajā, multifunkcionālajā ķirurģijas centrā. To darām, lai medicīnisko aprūpi padarītu efektīvāku gan no medicīniskā, gan no finansiālā viedokļa, jo visu atsevišķo ķirurģijas bloku darbināšana ir dārga. Izmaiņas plānojam paveikt trīs četru gadu laikā.» Izņēmums būs Biķernieku slimnīcā esošā Ķirurģiskās sepses klīnika, kas paliks atsevišķi.

Vai jaunā ķirurģijas centra aktivitāti varēs apmaksāt valsts budžets, proti, līdz šim visus medicīniskos pakalpojumus ierobežo kvotas un teorētiski var izveidot kaut 50 operācijas zāļu, bet, ja operācijas neviens neapmaksās, jaunās operāciju zāles var stāvēt dīkā? «Pirmkārt, nevienā pasaules operāciju blokā visas zāles nestrādā vienlaikus,» saka H. Plaudis. «Otrkārt, uz šo centru pārcelsim citviet veiktās operācijas, jo šeit tās varēs veikt daudz labākos apstākļos. Taču par pakalpojuma maksu (mēs varēsim kāpināt ķirurģiskās palīdzības apjomu) jums jājautā Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, kas mums pieprasa šo pakalpojumu un kas maksā par pacientu ārstēšanu. Bumba pašlaik ir ministrijas pusē, jo tā savulaik ir akceptējusi šo rekonstrukcijas projektu. Gaidām no valsts rīcību par lielāku pakalpojumu apjomu, vairāk operāciju apmaksu, jo neapšaubāmi kapacitāte tagad līdz ar jaunā bloka atklāšanu ir lielāka. Jau šodien varam operēt vairāk nekā vakar.»

Neiroķirurgs: jauns gadsimts

Otrs jautājums ir medicīnas personāls – vai pietiks ķirurgu un operāciju māsu jaunajam operāciju blokam. Uz šo jautājumu slimnīcas galvenais ķirurgs tieši neatbild, sakot: mēs ar šo jautājumu strādājam, jo personāla jautājums ir būtisks, un, iespējams, tieši jaunas, modernas zāles ļaus piesaistīt trūkstošos speciālistus. Galvenais gan ir mediķu atalgojums, kāpēc valsts slimnīcas zaudē ārstniecības personālu. Atgādinu, ka nesen interneta medijos sabiedrība plaši apsprieda Onkoloģijas centra operāciju telpas, kur no sienām krīt flīzes. H. Plaudis saka: lūk, šīs telpas ir būvētas arī onkoķirurgiem.

Neiroķirurgu K. Bicānu satieku apskatām divas no jaunajām operāciju zālēm, kurās viņš strādās. «Jauni operāciju galdi, jaunas lampas, anestezioloģijas iekārtas, te ir viss nepieciešamais darbam augstā līmenī. Viss «instrumentu parks» ķirurgiem ir atjaunots,» saka ķirurgs. Svarīgi, ka jaunajā operāciju blokā būs citāda darba organizācija. Ķirurgs nenoliedz, ka arī telpu iekārtojumam ir liela nozīme. Operāciju blokā izveidota arī pacientu atmodinātava, kur pacienti uzturēsies uzreiz pēc operācijas līdz atmošanās brīdim.

Finansē Eiropa un aizdevums

Gaiļezeram šāds projekts bija akūti nepieciešams, jo vecajā slimnīcas operāciju blokā nopietni remontdarbi nebija veikti kopš 1979. gada, telpas un to infrastruktūra bija novecojušas un neatbilda mūsdienu prasībām. Taču kā akūta finansējuma trūkuma apstākļos Rīgas Austrumu slimnīca varēja īstenot vērienīgu rekonstrukciju? Atbilde ir – Eiropas struktūrfondu līdzekļi un valsts galvotais aizdevums. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts par stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošanu Rīgas Austrumu slimnīcā tika sākts 2011. gada nogalē. Kopējais operāciju bloka rekonstrukcijas un aprīkošanas finansējums ir 18 620 875,67 eiro, no tiem ERAF nauda ir 12,2 miljoni eiro, valsts galvotais aizdevums – 6,4 miljoni eiro. Operāciju bloka aprīkojuma un medicīnas tehnoloģiju iegāde vien izmaksāja vairāk nekā 4,4 miljoni eiro. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga uzsver: «Pašlaik šis ir Baltijā modernākais un lielākais operatīvās ķirurģijas centrs. Mēs ievērojami esam palielinājuši savu kapacitāti, un iespēja vissmagākajos gadījumos piesaistīt multidisciplināru ārstu komandu ļauj nodrošināt pacientiem veiksmīgāku atveseļošanos. Radīta mūsdienīga infrastruktūra ne tikai pacientiem, bet arī mediķiem.» Jauno operāciju bloku vadīs līdzšinējais Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš.

UZZIŅAI

Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra Gaiļezers operāciju blokā

• 22 daudzfunkcionālas operāciju zāles, kas izvietotas divos stāvos

• Gadā plānots 20 000 operāciju

• Strādā 41 ķirurgs, 32 anesteziologi, 36 anestēzistes, 44 māsas un 22 sanitāri slimnieku kopēji

Rīgas Austrumu slimnīcā

• Gada laikā kopumā veic gandrīz 29 000 operāciju, vairāk nekā pusi stacionārā Gaiļezers. Slimnīca uzņem smagākos gadījumus no visas Latvijas

Avots: Rīgas Austrumu slimnīca