Tikai diviem deputātiem balsojot pret, Saeima pieņēmusi Enerģijas dzērienu aprites likumu, saskaņā ar kuru jau no jūlija enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot bērniem, tas ir, nepilngadīgām personām, līdz 18 gadiem.
Diskusijas par un pret jauno Enerģijas dzērienu aprites likumu vērtējamas kā visai asas, taču šoreiz atšķirībā no citiem jautājumiem, kas skāruši pārtikas biznesu (sāls un cukura nodoklis, lielāka akcīze alkoholiskajiem kokteiļiem), jaunā likuma pretinieki tomēr cieta sakāvi. Likumu pieņēma, turklāt bez īpašām izmaiņām no sākotnējā likumprojekta. Lai gan likums paredzēts enerģijas dzērienu aprites regulēšanai, ir skaidrs, ka tā galvenā ideja ir liegt to pārdot un liegt to pirkt nepilngadīgām personām. Aizliegums būs spēkā jau no šā gada 1. jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija divi, bet atturējās viens.
«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir solis, rūpējoties par bērnu un jauniešu veselību. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.
Enerģijas dzērieni mazumtirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami. Vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde, kas vēsta par augsto kofeīna saturu dzērienā un informē, ka tas nav ieteicams bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Likumā arī noteikts, kas īsti ir enerģijas dzēriens, proti, bezalkoholisks dzēriens, kas paredzēts lietošanai bez pārveides, kurā kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 mg/l, un kas satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2015. gada atzinumā raksta, ka Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā enerģijas dzērienus visvairāk uzturā iekļāvuši bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, no tiem 41 procents šos dzērienus lietojis saistībā ar fiziskajām aktivitātēm vai nereti kopā ar alkoholu. Šo dzērienu neatņemama sastāvdaļa ir kofeīns, kurš, uzņemts palielinātā devā vienā reizē, jauniešiem izraisa uzvedības izmaiņas. Savukārt pārtikas ražotāji un uzņēmēji skaidroja, ka kofeīns ir arī daudzos citos dzērienos, piemēram, kafijā, tējā un tieši šos dzērienus Latvijā visvairāk patērē, tādējādi uzņemot palielinātas kofeīna devas.
Jaunais likums arī aizliedz enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī liedz piedāvāt tos bez maksas bērniem degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Likums arī paredz noteikt enerģijas dzērienu reklāmā iekļaujamo informāciju, tas ir, brīdinājumu par šādu dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi, kā arī šādas informācijas vizuālo izvietojumu un reklāmas ierobežojumus. Enerģijas dzērienus būs aizliegts reklamēt televīzijas un radio raidījumos un presē, kur mērķauditorija ir jaunāka par 18 gadiem. Enerģijas dzērienu reklāmā nedrīkstēs radīt iespaidu, ka tos var lietot, piedaloties sporta sacensībās, slāpju remdēšanai, kā arī kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Ko paredz jaunais likums?
DEFINĒ enerģijas dzērienu – bezalkoholisks dzēriens, kas paredzēts lietošanai bez pārveides, kurā kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 mg/l, un kas satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu
AIZLIEDZ
Avots: Enerģijas dzērienu aprites likums