"Rīgas firma "Pamats"" nevēlas samierināties ar Bērnu slimnīcas konkursa rezultātu

SIA "Rīgas firma "Pamats"" nav samierinājusies ar Bērnu slimnīcas būvdarbu konkursa rezultātu.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, "Rīgas firma "Pamats"" nosūtījusi vēstuli slimnīcai, aicinot apzināti nevilcināt līguma slēgšanu.

Pēc Bērnu slimnīcas paziņojuma, ka konkurss par slimnīcas telpu rekonstrukciju ir noslēdzies bez uzvarētāja, uzņēmuma pārstāvis Mihails Kreicers uzsver, ka "Pamata" rīcībā nav informācijas, ka Iepirkuma uzraudzības birojs (IUB) likumā noteiktajā termiņā būtu saņēmis iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Ja šāda iesnieguma nav, tas nozīmē, ka ir sasniegts iepirkuma procedūras mērķis - atlasīts piegādātājs un piešķirtas tiesības noslēgt līgumu. Saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumu šo iepirkumu var uzskatīt par pabeigtu.

Kreiceram neesot izprotama Bērnu slimnīcas iepirkuma komisijas nostāja līguma noslēgšanas jautājumā. Taču ir skaidrs, ka jebkura saimnieciskā līguma slēgšanas novilcināšana rada nevajadzīgu spriedzi un ir dažādu baumu un aizdomu pamats, uzskata uzņēmuma pārstāvis.

Jau ziņots, ka Bērnu slimnīcas valde izbeidza iepirkuma procedūru "Slimnīcas telpu rekonstrukcija" bez rezultāta.

Bērnu slimnīcas valde, izvērtējot IUB atzinumu, iepirkuma komisijas priekšsēdētāja Zigmārs Legzdiņa paskaidrojumu, SIA "Projektu vadības un attīstības birojs" vēstuli, konstatēja, ka pastāv neskaidrības interpretācijā, vai būvlīguma kopējā summā iekļautā finanšu rezerve neparedzētiem darbiem ir uzskatāma par papildu būvdarbiem Publisko iepirkumu likuma izpratnē. Vienlaikus šobrīd ir kļuvis skaidrs, ka sakarā ar izmaiņām projekta realizācijas laika grafikā būvapjomā ir iekļaujamas divas būtiskas papildu aktivitātes, kuras palielina iepriekš plānoto būvapjomu.

IUB atzīst, ka SIA "Rīgas firma "Pamats"" bija tiesīga būt par pretendentu publiskajos iepirkumos, jo uz to neattiecas neviens no Publisko iepirkumu likumā minētajiem pretendentu izslēgšanas nosacījumiem, ko iepriekš norādīja arī Bērnu slimnīca.

Kā ziņots, Legzdiņš uzskata, ka ir rīkojies atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām, kas paredz, ka iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi.

Komisijas priekšsēdētājs izskaidroja arī situāciju par tehniskajās specifikācijās iekļautajām norādēm uz konkrētu ražotāju vai specifisku preču veidu atbilstoši atklāta konkursa nolikumam. Viņš skaidro, ka visi lokālajās tāmēs minētie materiāli vai izstrādājumi ir uzrādīti ar mērķi sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu, kas ir jālieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents", pat ja tas kādā no vietām nav šādi norādīts. Izvēloties ekvivalentu materiālu vai izstrādājumu, pretendentam piedāvājumā jāpievieno pasūtītāja un projektētāja apliecinājums par šī materiāla vai izstrādājuma atbilstību būvdarbu tāmēs fiksētajam prasību līmenim.

Legzdiņš uzsvēra, ka nedz laikā no iepirkuma izsludināšanas līdz piedāvājumu iesniegšanai, nedz pēc iepirkuma procedūras rezultātu paziņošanas neviens no pretendentiem nav norādījis, ka šādā veidā noteikts tehnisko prasību līmenis būtu ierobežojis potenciālo kandidātu iespējas sagatavot piedāvājumu un piedalīties iepirkuma procedūrā.

"Projektu vadības un attīstības biroja" valdes loceklis Arnis Alsiņš skaidrojis, ka sagatavotais nolikums paredz nosacījumus finanšu rezerves izmantošanai, kas viennozīmīgi skaidro, ka finanšu rezervi nevar izmantot pretendents tiešo izmaksu segšanai. Finanšu rezerve iekļaujama kopsavilkuma aprēķinā, ja pasūtītājs neveido koptāmi.

Jau ziņots, ka slimnīcas valde pieņēma lēmumu sākt jaunas iepirkuma procedūras gatavošanu, koriģējot veicamo būvdarbu apjomu saskaņā ar aktualizētajiem projektiem un novēršot IUB atzinumā konstatētās neatbilstības un nepilnības.

Jau ziņots, ka slimnīcas rekonstrukcijas darbu konkursā kārtējo reizi uzvarēja slimnīcas korupcijas skandālā iesaistītā SIA "Rīgas firma "Pamats"".

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.