Astoņus gadus vecajai Sofijai audzēju kreisajā nierē atklāja 2013. gada nogalē – kopš tā brīža mazā meitene cīnās par veselību un dzīvību. Neticot, ka šo gadu laikā izmēģinātā un lietotā ārstēšana Latvijā dos vēl kādu rezultātu, Sofijas vecāki vēlas, lai meitenīti ārstētu Vācijā, taču tam ir nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi.
Dažādu neskaidrību un dokumentu kārtošanas peripetiju dēļ izveidojusies situācija, ka Sofija nevar saņemt ne valsts atbalstu, lai dotos ārstēties uz ārzemēm, ne arī Bērnu slimnīcas fonda palīdzību tieši ārstēšanai Vācijā. Neatkarīgā centās noskaidrot, kas tad īsti notiek un kāpēc palīdzība jālūdz ziedotājiem.
Smaga slimība
Trausls bērniņš raugās uz mums no fotogrāfijas, pēc ķīmijterapijas zaudējis matus. «Slimība viņu ir nomocījusi, taču mēs cīnāmies un darām visu, lai meitiņai palīdzētu,» Neatkarīgajai stāsta Sofijas mamma Nellija Markova. Audzēju atklāja 2013. gadā un uzsāka ārstēšanu, izoperēja vienu nieri, veica ķīmijterapiju, pēc kuras Sofijas situācija bija pietiekami laba. Ārstēšana bija ilgusi gadu. Pēc tās Sofija atradās ārstu uzraudzībā, un, kad pēc septiņiem mēnešiem viņai nozīmēja plaušu datortomogrāfiju, atklājās, ka audzējs izveidojis metastāzes plaušās. «Lasīju medicīniskajā literatūrā, ka pēc nieru audzēja metastāzes var veidoties plaušās un ka parasti pārbaudi veic pēc diviem mēnešiem. Kad jautāju to ārstei, tad viņa teica, ka nekas neesot novēlots, viņa rīkojusies pēc vispārpieņemtām rekomendācijām,» stāsta Nellija. «Metastāzes plaušās, manuprāt, konstatēja jau novēloti, kad tās jau bija izveidojušās vairākās vietās. Kopš tā brīža meitiņai uzsāka atkal ķīmijterapiju, kas nedod būtiskus uzlabojumus, lai gan lielākā metastāze samazinājusies.» Ķīmijterapijas dēļ mazā Sofija kļūst arvien vājāka, organismam vairs nepietiek spēku cīnīties, pasliktinājusies arī nieres darbība.
Ko darīt?
Kā stāsta Nellija, Bērnu slimnīcas ārsti sanākuši uz apspriedi par turpmāko Sofijas ārstēšanu un lēmuši par plaušu operāciju, jo ķīmijterapija uz laiku jāaptur. «Neesmu mediķis, esmu mamma, un es jūtu, ka viņa šo operāciju pašlaik varētu neizturēt, taču ārsti uzstāj tieši uz to. Mēs jautājām par iespēju veikt cilmes šūnu pārstādīšanu, lai atveseļotu organismu un paaugstinātu tā spēju cīnīties pret vēzi. Viņi teica: varbūt to varētu apsvērt. Mums neder varbūt, kaut kad... Mūsu meitiņai palīdzība vajadzīga tagad,» valdot asaras, saka mamma. Viņa ar citu vecāku starpniecību ieguvusi kontaktus un sazinājusies ar klīnikām Vācijā. Ķelnes universitātes klīnikai nosūtīti bērna izmeklējumu rezultāti. Vācieši varētu piedāvāt citādu ārstēšanu, vispirms citu zāļu ķīmijterapiju, cilmes šūnu pārstādīšanu un staru terapiju, bet viņi atzinuši, ka paši vēlas veikt gala diagnostiskos izmeklējumus bērnam un tikai tad izveidot konkrētu ārstēšanas plānu.
Tieši te arī sākas apburtais loks – vācu klīnika vēlas pati veikt pārbaudes, tāpēc Sofijai jābrauc uz Ķelni, bet ne Latvijas valsts Nacionālā veselības dienesta personā, ne Bērnu slimnīcas fonds nedomā piešķirt tam naudu, kamēr nav konkrēta plāna no Vācijas klīnikas...
«Mēs tāpēc izmisīgi lūdzam palīdzību no Latvijas cilvēkiem, lai viņi iespēju robežās mūs atbalsta. Pašreiz minimālā summa, kas nepieciešama kā depozīts klīnikai, ir 40 000 eiro,» saka Nellija. Viņa nesaprot, kāpēc vienam bērnam nauda tiek piešķirta, citam – ne. Valsts naudu ārstēšanai ģimene nevar saņemt, jo Latvijas mediķi nesasauc konsīliju, kurā pateiktu: jā, Sofijai vajag ārstēšanos ārpus Latvijas.
Katrs citāds
Katra bērna situācija ir citāda, un ārsti katrā situācijā pieņem citu lēmumu, saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. «Mēs ar Sofijas mammu visu laiku sadarbojamies un palīdzam tulkot medicīniskos dokumentus,» stāsta L. Dambiņa. «Tomēr ir jāsaprot, ka mums ir nepieciešams konkrēts dokuments, uz kura pamata mēs piešķirsim naudu. Mēs varam palīdzēt tikai tad, ja zinām, par ko maksājam. Ja būtu ārstu secinājums, ka jābrauc uz ārzemēm, mēs meklētu iespējas, un neviens ceļā nestātos.» Pēc L. Dambiņas teiktā, Latvijas ārsti ir pārliecināti, ka meitenei vajag operāciju un nekas cits pašlaik palīdzēt nevar. Ir apsvērta iespēja veikt cilmes šūnu pārstādīšanu Lietuvā, taču to pašlaik veselības stāvokļa dēļ veikt nevar. «Mēs nesakām, ka nevajag braukt, taču vēlamies redzēt, kā bērnu plānots ārstēt,» saka L. Dambiņa.
Ziedot Sofijas ārstēšanai
Biedrība Labdarības lapa Snowflake
Reģ. nr.: 40008234435
Banka: AS SWEDBANK
Konts: LV08HABA0551039748727
PAYPAL: snowflakechildren@gmail.com
Ziedojumu tālrunis: 90006180 (Maksa par zvanu 1,42 EUR)