Līdzekļi no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) 2015. gadā sorosiešu organizācijām Delna un Providus neesot piešķirti – tā izriet no SIF direktores Aijas Baueres Neatkarīgajai sniegtās informācijas.
Pērnā gada nogalē Delna un Providus nāca klajā ar Saeimas deputātu šķirošanas projektu Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums, sakot, ka projektam tiks tērēti 120 000 ASV dolāru, no kuriem 95 000 dos pasaules finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja miljardiera Džordža Sorosa finansētais un viņa bērnu pārraudzītais Open Society Foundations Think Tank Fund, bet pārējos 25 000 dolāru sagādāšot pašas Providus un Delna.
Ņemot vērā, ka Providus un Delna ir dibinātas un ļoti ilgus gadus dzīvojušas tieši no Dž. Sorosa naudas, radās pamatots jautājums, no kurienes šīm organizācijām pēkšņi radusies sava nauda, ar ko līdzfinansēt pēdējos gados nedzirdēti vērienīgu politisko projektu. To mēģināja uzzināt arī portāls pietiek.com, bet saņēma atbildi, ka «nāksies pētīt pašam».
Savukārt Neatkarīgā no Providus direktores Daces Akules saņēma pieklājīgu atbildi, ka līdzfinansējumu «plānots» iegūt «no saviem pakalpojumos piesaistītajiem līdzekļiem», «no vēstniecībām» vai «caur valsts budžeta līdzfinansējumu», ko administrē SIF.
Pērn palikuši gandrīz bešā
Tas Neatkarīgajai lika vaicāt SIF direktorei, cik lielus valsts budžeta līdzekļus Delna un Providus caur SIF ir saņēmušas 2015. gadā.
A. Bauere atbildēja, ka «Delnai NVO līdzfinansējuma programmā 2014. gadā tika apstiprināti trīs projekti». Tie bija «Lobēšanas atklātība: Nē, noslēpumainībai Eiropas politikā (projekta īstenošanas periods 01.11.2013.–31.10.2015.), «Neklusē! – Iedzīvotāju iesaistīšana cīņā pret korupciju Eiropā» (projekta īstenošanas periods 12.11.2012.–12.01.2015.), «Prezidentūras ES padomē uzraudzība: Pretkorupcijas labo prakšu analīze» (projekta īstenošanas periods 01.08.2013.–31.07.2015.).
Savukārt Providus apstiprināti divi projekti. Proti, «Paplašināšanās un pilsoniskums: skatoties uz nākotni» (projekta īstenošanas periods 01.09.2013.–10.11.2014.) un «Samazinot ieslodzīto skaitu: attīstītākās justīcijas metodes» (projekta īstenošanas periods 01.05.2014.–30.04.2016.).
Noslēgumā SIF direktore uzsvēra, ka «tie visi ir 2014. gada projekti, kuri īstenoti vai kuriem maksājumi veikti 2015. gadā. 2015. gadā jauni projekti ne Delnai, ne Providus netika apstiprināti».
Savukārt uzzināt, kuru valstu vēstniecības pērn finansējušas Delnu un Providus, varēs tikai aprīlī, kad tiks publiskoti gada pārskati. Protams, ja šīm «sabiedrībām par atklātību» labpatiksies šo informāciju atklāt. Interesanti, ka pirms dažiem gadiem Providus neslēpa sava finansējuma avotus, publicējot tos mājaslapā, un tie ir arī vairākkārt analizēti Neatkarīgās slejās.
Arī dzīvoklītis ar zaudējumiem
Gada sākumā laikraksts Diena publiskoja informāciju, ka Delna pagājušajā gadā par 100 000 eiro jeb nepilniem 680 eiro kvadrātmetrā pārdevusi tai piederošo 148 kvadrātmetru dzīvokli Rīgas centrā, Aleksandra Čaka ielā. Publikācijā mesta tumša ēna uz šo darījumu, jo «zemākā līmeņa tirgus cena ciešamā stāvoklī esošam centra dzīvoklim» ir ap 1000 eiro par kvadrātmetru, bet, ja dzīvoklis ir ļoti labā stāvoklī, tad cena ir pat 3000–4000 eiro kvadrātmetrā. Kāds nekustamo īpašumu nozares pārstāvis laikrakstam teicis: «Ja redzu šādas cenu dīvainības darījumā, ko veikuši parasti cilvēki, faktiski, nav divu domu – darījums ir bijis par būtiski lielāku summu, jo neviens jau pasaulē nav labdaris, bet dažādu apsvērumu dēļ daļa summas ir maksāta skaidrā naudā un valstij nav uzrādīta.»
Pēc tam Delnas direktors Gundars Jankovs aģentūrai LETA skaidrojis, ka 2011. gadā biedrības biedru kopsapulcē tika pieņemts lēmums pārdot dzīvokli, kurš iegādāts 2004. gadā, parakstot līgumu par hipotekāro kredītu. Lēmums par dzīvokļa pārdošanu pieņemts, jo biedrībai bija sarežģīti piesaistīt līdzekļus kredīta segšanai. G. Jankovs skaidrojis, ka kredītmaksājumus nevarējis piesaistīt projektiem, kā rezultātā radušās grūtības nomaksāt kredītu. Vienojoties par nepieciešamību pārdot īpašumu, Delna secinājusi, ka telpu īres izmaksas atšķirībā no kredītmaksājuma varēs piesaistīt projektu administratīvajām izmaksām. Delnas direktors norādījis, ka hipotekārā kredīta līgumā noteikts, ka nekustamā īpašuma atsavināšana jāsaskaņo ar kredītdevēju. Līdz ar to, lai arī kādu ciparu Delna izdomātu, galavārds piederējis bankai, skaidrojis G. Jankovs.
Būs jauns direktors
Jau dažas dienas vēlāk G. Jankovs atstāja Delnas direktora amatu. Delnas birojs aģentūru LETA informējis, ka direktora maiņa saistīta ar plānotajiem «nozīmīgiem un apjomīgiem jauniem projektiem Latvijā, kā arī starptautiskā sadarbībā ar partneriem Transparency International tīklā».