Asociācija "Ģimene" biedē, ka konvencija par vardarbības novēršanu pavēršot durvis poligāmijai

Asociācija "Ģimene" biedē, ka Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas ieviešana "atvērs durvis poligāmijai un diskriminēs ģimenes".

Asociācija, kura līdzdarbojās tā dēvēto tikumības grozījumu Izglītības likumā virzīšanā, kā arī piedalās tikumisko vadlīniju izstrādē, uzsvēra, ka, balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto ziņojumu, "tas ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta sociālā dzimuma/dzimtes definīcija".

"Stambulas konvencija ir līdz šim vienīgais starptautiskais līgums Eiropas Padomes vēsturē, kas pieņemts, dalībvalstīm nebalsojot. Tam par iemeslu bija liela steiga paspēt Stambulas konvenciju pieņemt laikā, kad Turcija bija Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošā valsts," uzskata biedrībā.

Konvencija kopumā nav labvēlīga ģimenēm un nav vērsta uz dzimumu savstarpējās mijiedarbības uzlabošanu. Stambulas konvencijas ratifikācijas rezultātā Latvijai nāktos ieviest ne tikai viendzimuma laulības, bet arī poligāmiju, jo pretējā gadījumā netiktu ievērotas biseksuāļu tiesības, baida biedrība.

Tā norāda, ka "daba cilvēkus iedala divos dzimumos - sieviete un vīrietis. Savukārt dzimti jeb sociālo dzimumu, pēc Konvencijas autoru domām, cilvēks var izvēlēties pats - tā ir tikai sociāls, audzināšanas vai kulturāls produkts".

Organizācijas ieskatā konvencija paver iespējas vardarbībai pret sievietēm un bērniem, jo paredz nediskrimināciju pret publisko labierīcību lietotājiem, kuri sevi pieskaita pie dzimuma, kas nesakrīt ar viņu bioloģisko dzimumu.

Konvencijas pamatteksts nav kvalitatīvi apspriests sabiedrībā, kā arī akadēmiskajā vidē un ir pretrunā ar ANO Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo paredz nepamatoti diskriminēt un stigmatizēt ģimenes, kurās divi pieauguši cilvēki, abpusēji vienojoties, ir izvēlējušies savai ģimenei piemērotu pienākumu sadales modeli, sašutusi biedrība, uzsverot, ka Latvija jau pašlaik ir ieviesusi lielāko daļu konvencijas saprātīgo ieteikumu, cik tālu tie nav pretrunā ar Satversmē noteikto un neparedz dzimtes terminu ieviešanu.

Biedrība "Asociācija "Ģimene"" uzsver, ka Krimināllikums ir dzimumneitrāls un paredz sodus vardarbības veicējiem neatkarīgi no upura vai varmākas dzimuma. Tādējādi Stambulas konvencija tās pašreizējā redakcijā nav ratificējama un tai ir nepieciešama nopietna akadēmiskā (juridiskā un zinātniskā) analīze un publiskā apspriešana, uzskata organizācija.

Kā ziņots, Latvija šogad plāno parakstīt un pievienoties minētajai konvencijai, šādi aktīvāk iestājoties pret vardarbības izskaušanu, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Zane Brīvmane.

Plānots, ka Latvija konvencijai pievienosies, to parakstot 2016.gadā un ratificējot līdz 2018.gadam. Pašlaik tā dēvētajai Stambulas konvencijai ir pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, izņemot Latviju, Bulgāriju, Čehiju. Saskaņā ar Konvenciju LM būs koordinējošā institūcija dokumentā paredzēto saistību izpildei.

Brīvmane stāstīja, ka Latvija jau pašlaik attīsta pasākumus vardarbības novēršanai un mazināšanai. Lai šo praksi īstenotu sistēmiski un regulāri, valsts plāno pievienoties Konvencijai, kas piedāvā skaidru vīziju un plānu dalībvalstu vardarbības mazināšanas politikas veidošanai. Tādējādi būs iespējams veidot nesadrumstalotu, mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu politiku, gūstot iespēju saņemt starptautisko ekspertu rekomendācijas tās efektīvākai īstenošanai.

Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos. Satversme, tai pakārtotie normatīvie akti, kā arī politikas plānošanas dokumenti jau patlaban aizliedz spīdzināšanu, cietsirdīgu vai cieņu pazemojošu izturēšanos pret cilvēku. Turklāt Latvijā pēdējo gadu laikā ir veiktas būtiskas izmaiņas tiesību aktos, lai mazinātu vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, norādīja Brīvmane.

Piemēram, 2014.gada pavasarī stājās spēkā Civilprocesa likuma izmaiņas, kas dod iespēju cietušajiem lūgt pagaidu aizsardzību no vardarbības. Šogad Latvijā ieviesa valsts rehabilitācijas programmas upuriem un vardarbības veicējiem. Daudzas no šīm aktivitātēm atbilst arī konvencijas prasībām.

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir ļoti nopietna problēma ar tālejoši negatīvām sekām, kas pasaulē un arī Latvijā skar vidēji katru trešo sievieti un bērnu un nelabvēlīgi ietekmē visu sabiedrību. ES Pamattiesību aģentūras 2014.gadā publicētajos pētījuma "Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" rezultātos noskaidrots, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropas rādītājiem, vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji ES dalībvalstīs piedzīvojuši 22% sieviešu, turpretī Latvijā - 32% sieviešu, kas atbilst 270 000 sieviešu vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Tātad katru dienu Latvijā no partnera vardarbības vidēji cieš 115 sievietes, pat pieņemot, ka gada laikā pret katru bijis vērsts tikai viens vardarbības akts, norādīja LM pārstāve.