Ja Latvijas valdība nesniegs atbalstu AS "KVV Liepājas metalurgs" tāpat kā citas Eiropas valstis saviem metalurģijas uzņēmumiem, tad brīnums nenotiks un uzņēmumam var nākties apturēt savu darbību, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.
"Galvenā problēma ir elektroenerģijas cenas. Uzņēmuma akcionāri būtu gatavi sniegt kreditoriem rakstiskas garantijas par to, ka uzņēmumā tiks veiktas biznesa plānā paredzētās finanšu investīcijas, taču tikai tad, ja tiek panākta vienošanās par elektroenerģijas cenu samazināšanu. Ar esošajām cenām ražošana rada zaudējumus un akcionāri nav gatavi apliecināt papildu ieguldījumus zaudējumus radošā uzņēmumā," sacīja Talanovs, komentējot, kāpēc nav izpildīts viens no valdības izvirzītajiem nosacījumiem - akcionāru apliecinājums par investīciju veikšanu.
Patlaban uzņēmumam jāmaksā 90 eiro par megavatstundu (MWh), bet uzņēmums varētu strādāt bez zaudējumiem, ja elektroenerģijas cena būtu 43 eiro par MWh, bet strādāt ar peļņu un atmaksāt valstij kredītu būtu iespējams, ja elektroenerģijas cena būtu 25 eiro par MWh.
"Tāpēc ir jāpanāk vienošanās par cenu vismaz šo 43 eiro apjomā, un visi to saprot - gan mēs, gan Valsts kases nolīgtie auditori no "Deloitte Latvia"," skaidroja Talanovs.
Jautāts, kāpēc "KVV Liepājas metalurgs" nav izpildījis otru valdības izvirzīto nosacījumu - iesniedzis bankas garantijas par kavēto maksājumu Valsts kasei 2,7 miljonu eiro apmērā -, Talanovs stāstīja, ka uzņēmumam nav lūgtas jaunas garantijas, bet gan jau esošo garantiju 13,5 miljonu eiro apmērā pagarināšana. Šīs garantijas ir izsniegusi Krievijas banka "Alfa bank", bet par nodrošinājumu tām kalpo "KVV Liepājas metalurga" līdzekļi.
"Mēs lūdzām sadalīt šo garantiju - 4,5 miljonus eiro atstāt kā garantiju, bet deviņus miljonus eiro novirzīt rūpnīcai kā apgrozāmos līdzekļus, lai varētu veikt velmēšanas ceha daļēju modernizāciju, kas samazinātu ražošanas izdevumus. Diemžēl Valsts kase šo mūsu piedāvājumu nepieņēma," stāstīja Talanovs.
Vaicāts, kas notiks tad, ja līdz janvāra beigām uzņēmums nevienosies ar Valsts kasi un Valsts kase sāks realizēt līgumos paredzētās tiesības uz nodrošinājumu, Talanovs sacīja, ka tās ir kreditora tiesības un tālākais jau būšot atkarīgs no garantiju sniegušās bankas.
"Svarīgi, ka mēs joprojām esam dialogā, ka gan uzņēmums, gan kreditori ir gatavi turpināt dialogu un abas puses ir ieinteresētas attīstīt uzņēmumu, nevis pārtraukt tā darbību. Protams, esošais kredīts neļauj akcionāriem realizēt lielus plānus, taču viņi grib turpināt ražošanu, rēķinoties ar to, ka pāriet visas krīzes un arī krīze metalurģijā reiz beigsies," sacīja Talanovs.
Jautāts, kā uzņēmums varēs turpināt ražošanu laikā, kad rūpniecisko gāzu ražotājs "Elme Messer Metalurgs" vienpusēji lauzis līgumu ar "KVV Liepājas metalurgu", Talanovs sacīja, ka nevēlas publiski iztirzāt saimnieciskos strīdus starp diviem uzņēmumiem, turklāt vēl joprojām šī lieta tiek izskatīta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesā un spriedums šonedēļ vēl nebūšot.
"Protams, tiek izskatīti dažādi alternatīvu piegāžu varianti, bet vairāk par šo lietu varētu runāt tad, kad beigsies tiesvedība," sacīja Talanovs.
Viņš piebilda, ka "KVV Liepājas metalurgs" prognozē, ka izdosies panākt vienošanos ar Valsts kasi un citiem nodrošinātajiem kreditoriem un uzņēmums turpinās darbu.
Patlaban uzņēmums turpina strādāt diennakts režīmā. Kopš 7.janvāra ir saražots 17 000 tonnu produkcijas.
LETA jau ziņoja, ka šodien "KVV Liepājas metalurgs" izplatīja paziņojumu, paužot uzskatu, ka patlaban kreditori un valdība ir ieņēmuši "ultimatīvu" nostāju un uzņēmums nejūtot, ka valdība ir gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes.
"KVV Liepājas metalurgs" valdībai piedāvājis konstruktīvus priekšlikumus par maksājumu grafiku un garantiju summu, kas pašreizējā tirgus konjunktūras situācijā ir kompromiss kreditoru prasībām. Taču kā atbildi uzņēmums ir saņēmis "ultimātu maksimālā formā".
Kā norādīts paziņojumā, ja, piemēram, Austrija un Lielbritānija Eiropas Komisijai (EK) spēja argumentēti pierādīt, ka atlaides lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešamas, un rezultāts tika panākts, tad Latvijā gluži pretēji - valdība izvirza ultimātu uzņēmumam. Arī Itālija un Beļģija sniegusi atbalstu savu valstu tērauda nozarei, pat riskējot nonākt konfrontācijā ar EK.
LETA jau ziņoja, ka, ja līdz janvāra beigām neizdosies panākt vienošanos ar AS "KVV Liepājas metalurgs" par valdības izvirzīto nosacījumu izpildi, kreditoriem būs jāsāk realizēt tiesības uz nodrošinājumu, žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
"Patlaban valdības nosacījumi ir izpildīti daļēji. Nav iesniegtas bankas garantijas par visu kavēto maksājuma summu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet tikai par daļu no šīs summas. Tāpat ir saņemts tikai uzņēmuma vadības apliecinājums par to, ka tiks veikti biznesa plānā paredzētie finanšu ieguldījumi, taču nav saņemts akcionāru apliecinājums par ieguldījumiem," sacīja Āboliņš.
Valsts kases pārvaldnieks uzsvēra, ka sarunas ar uzņēmumu notiek visu laiku un tās tiks turpinātas, lai panāktu vienotu izpratni par nosacījumu izpildi. "Dialogs nav beidzies, tomēr kreditoriem ir jāizskata tās tiesības uz nodrošinājumu, ko paredz iepriekš noslēgtie līgumi. Tomēr arī tiesību uz nodrošinājumu realizācija neizslēdz dialoga turpināšanu ar uzņēmumu," sacīja Āboliņš.
Ministru kabinets šonedēļ vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS "KVV Liepājas metalurgs" saistību neizpildi, bet par to varētu lemt nākamnedēļ, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Ministrs informēja, ka valdība uzklausīja Valsts kases un auditora SIA "Deloitte Latvia" starpziņojumu par situāciju "KVV Liepājas metalurgā".
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka Valsts kasei ar AS "KVV Liepājas metalurgs" saistību izpildi jātiek galā līdz šā mēneša beigām. Pēc Straujumas teiktā, ir vairāki scenāriji, kas var sekot nosacījumu neizpildei, taču viņa tos neatklāja.
Lai valsts piekristu "KVV Liepājas metalurga" kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu. Uzņēmuma atbildi valdība gaidīja līdz 18.janvārim. Ja uzņēmums izpildītu šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts.