Topošās valdības deklarācijas projektā nosauktas nākamās valdības prioritātes

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību. "Reformas nes pārmaiņas un jaunu realitāti, tādēļ sabiedrība jāiesaista to īstenošanā un jāizglīto par ieguvumiem. Šim mērķim ir jāstiprina valdības spēja uzrunāt sabiedrību," norādīts dokumenta melnrakstā.

Deklarācijas projektā ir piecas nodaļas, kas atbilst minētajām prioritātēm - tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums.

Katrā nodaļā ir vairāki apakšpunkti, kuros minēti arī konkrētāki uzdevumi. Piemēram, sadaļā par tautsaimniecības stiprināšanu tiek runāts par investīciju piesaisti, dabas resursu izmantošanas produktivitātes pieaugumu, tautsaimniecību stiprinošas enerģētikas politikas īstenošanu, stratēģisko publisko aktīvu efektīvu pielietojumu, vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādi un budžeta izdevumu efektivizēšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, valsts konkurētspējas paaugstināšanu un citiem jautājumiem.

Nodokļu jomā tiek piedāvāts strādāt, lai veiktu nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, patēriņu, nekustamo īpašumu, dabas resursu izmantošanu, tai skaitā izšķiroties par sociālā nodokļa daļas pārnešanu veselības apdrošināšanas finansēšanai, sabalansējot to ar sociālā budžeta ilgtspēju un stabilitāti. Tāpat nepieciešams rast sabalansētu un ilgtspējīgu risinājumu akcīzes nodokļa piemērošanā, izšķiroties starp sabiedrības veselības un labklājības mērķiem, akcīzes nodokļa budžeta ieņēmumiem un ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēru, teikts deklarācijas projektā.

Tāpat tiek minēts, ka nepieciešams īstenot uzņēmēju motivāciju veicinošu pasākumu kopumu ēnu ekonomikas mazināšanai, ik gadu sasniedzot 1 procentpunkta pieaugumu nodokļu iekasējamībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Starp uzdevumiem norādīta arī iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Savukārt izglītības jomā paredzēts strādāt pie vispārējās izglītības iestāžu tīkla un telpiskās mobilitātes un izglītības kvalitātes reformas, paaugstinot izglītības kvalitāti un samazinot skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvaru līdz 7,5% 2017.gadā. Plānots motivēt jauniešus mērķtiecīgi izvēlēties profesionālās izglītības programmas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, izlīdzinot izglītojamo proporciju vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves.

Deklarācijas uzmetums paredz izstrādāt un īstenot jauns pedagogu darba samaksas modeli, lai varētu noteikt tādu darba samaksu, kura balstās uz pilna laika darba nedēļu, tāpat nepieciešams vienoties par valsts atbalstu pirmsskolas pedagogu finansēšanā.

Starp uzdevumiem norādīta arī augstākajā izglītībā ieguldītā finansējuma efektīvāka pārvaldība, kvalitātes uzlabošana, sistēmas orientācija uz produkta eksportspējas celšanu, zinātnes izcilības nodrošinājums, kā arī efektīva mūžizglītības sistēma, kas apsteidzoši reaģē uz sagaidāmām darba tirgus izmaiņām, paaugstinot līdz 9,5% 2017.gadā pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvaru 25-64 gadu iedzīvotāju vecuma grupā.

Veselības aprūpes jomā ir nepieciešams reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, lai sekmētu iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kas ir pamats ilgam un produktīvam darba mūžam, kā arī lai uzlabotu tautas ataudzi un veicinātu nodarbinātību valstī, tā nodrošinot ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

Starp uzdevumiem veselības aprūpes jomā deklarācijas uzmetumā ir arī obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeļa izstrāde, veselības nozares elektronisko informācijas sistēmas pabeigšana, ieviešana un pilnvērtīgu tā darbības sākšana. Tāpat būtu nepieciešama veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatības ierobežošana.

Deklarācijas uzmetumā arī uzsvērts - Latvijas iekšējai drošībai ir nozīmīga saliedēta un uz kopīgām vērtībām orientēta sabiedrība, kuru vieno piederības sajūta Latvijas valstij, tās kultūrai un pamatvērtībām. Tiek arī norādīts, ka jāpalielina sabiedrības uzticēšanās tiesību aizsardzības iestādēm, īpaši attiecībā uz robežu uzraudzību un migrācijas kontroli. Ir jāpilnveido Latvijas pašaizsardzības spējas, uzlabojot un modernizējot Nacionālos bruņotos spēkus un stiprinot Zemessardzes lomu valsts aizsardzībā, kā arī līdzdarbojoties kolektīvas aizsardzības sistēmā, norādīts deklarācijas projektā.

Starp uzdevumiem, kas paredz stiprināt Latvijas sabiedrības un valstiskās piederības sajūtu, paredzēts sagatavot un īstenot Latvijas simtgades svētku programmu un pasākumus, kā arī izstrādāt un koordinēt mediju politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas mediju informatīvas telpas attīstību. Tāpat nepieciešams veikt infrastruktūras atjaunošanu Dziesmu un Deju svētku norisei 2018.gadā.

Deklarācijas projektā arī uzsvērta nepieciešamība stiprināt valsts aizsardzības spējas, palielinot aizsardzības nozares finansējums līdz 1,4% no IKP 2016. gadā un 2% no IKP 2018. gadā.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai paredzēts palielināt ģimenes valsts pabalstu tādā apmērā, kas būtu vērsts uz otrā un trešā bērna dzimstības veicināšanu, uzlabot mājokļu pieejamību, īstenot ģimenes atbalsta politikas pasākumus.

Turpmākajos gados tiks veikta visu veidu pensiju regulāra indeksācija vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Valsts vecuma pensiju indeksācijā tiks ņemta vērā arī kopējai valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžs, norādīts deklarācijas projektā.