Pēdējo piecu gadu laikā letālo gadījumu skaits darba vietās ir mazinājies par 40 procentiem, tomēr joprojām būtiska problēma ir augstais smago un letālo negadījumu skaits. Cilvēki darba vietās smagi satraumējas vai pat aiziet bojā nepienācīgas darba aizsardzības prasību ievērošanas uzņēmumos dēļ.
Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi dokumentu – darba aizsardzības pamatnostādnes, kuru īstenošanai trīs gadu laikā plāno izlietot vairāk nekā 13 miljonus eiro, lielu uzmanību pievēršot sabiedrības informēšanai un atvēlot tam arī visai pieklājīgu naudas summu. Vai ar informēšanas kampaņu varēs novērst darba nelaimes gadījumus, varbūt tā vietā labāk visās darba vietās izdalīt ķiveres vai citus darba aizsardzības līdzekļus?
Divreiz augstāks nekā ES
2015. gadā darba vietās reģistrēti 1647 nelaimes gadījumi, smagi cieta 163 cilvēki, bet bojā gāja 26 nodarbinātie. Izteikti bīstamas nozares, kurās notiek visvairāk nelaimes gadījumu, ir apstrādes rūpniecība, transporta un uzglabāšanas nozare, būvniecība, kā arī lauksaimniecība un mežniecība. Lai gan pēdējos gados izteikta negadījumu līdere bijusi būvniecība, dati rāda, ka šajā nozarē pēdējo gadu laikā bojā gājušo skaits ir mazinājies. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad, strādājot būvniecībā, bojā gāja 11 cilvēki, 2015. gadā fiksēti divi šādi gadījumi. Latvijā letālo nelaimes gadījumu skaits ir vismaz divas reizes augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Tikai informēšanai?
«Darbinieki nav pietiekami informēti par darba aizsardzības jautājumiem – 60 procentos negadījumu darba vietās cēlonis ir tieši tas,» saka Valsts Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Galvenās riska grupas ir jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni un tie, kas strādā mazajos un mikro uzņēmumos. Visvairāk darba negadījumu notiek darbiniekiem ar mazu darba stāžu. Tāpēc R. Lūsis ir pārliecināts: jāizmanto dažādas mūsdienīgas formas sabiedrības uzrunāšanai. «Esam rīkojuši seminārus darba aizsardzības profesionāļiem, organizējuši filmu pēcpusdienas, vēstījuši par darba drošību ar plakātiem, kā arī veidojuši pasākumus bērniem un jauniešiem,» par līdzšinējo darbu ar sabiedrību stāsta VDI vadītājs. Viņš uzskata, ka tas palīdz mazināt darba nelaimes.
Tam piekrīt labklājības ministrs Uldis Augulis: jaunāko tehnoloģiju un jauniešu vidū populārāko komunikācijas kanālu izmantošana dod rezultātu, jo piesaista jauniešu uzmanību. Lai jauniešus arvien vairāk informētu par darba drošību, jāizmanto sociālie tīkli, interaktīvās spēles un mobilās aplikācijas. Tāpēc sabiedrības informēšanai par darba drošību valsts iestādes gatavojas tērēt ne mazu naudu. Saskaņā ar LM informāciju kopējais finansējums pamatnostādņu ieviešanai trīs gados būs 13 145 543 eiro (pieci miljoni eiro ir ES finansējums), no tiem lielākā summa ir paredzēta valsts pamatfunkciju īstenošanai, tas ir, Valsts Darba inspekcijas darbībai – 7,8 miljoni eiro. Bet pārējais finansējums vairāk vai mazāk ir dažādiem informatīviem pasākumiem.
Nē, arī darba vietām
Piemēram, viens no virzieniem, ko valsts realizēs trijos gados par vairāk nekā pusmiljonu eiro, ir «darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana». Uz jautājumu, kas reāli tiks darīts par šo finansējumu, LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas vecākā eksperte Inta LaganovskaDīriņa atbild: tā būs palīdzība darba devējiem sakārtot darba vidi. «Prasības, kādai jābūt drošai darba videi, ir zināmas, taču nereti darba devējs redz problēmas prasību izpildē. Kā uzlabot konkrēto darba vietu – tam pietrūkst zināšanu,» stāsta speciāliste. Tāpēc uzņēmējiem tiks sniegts konsultatīvs atbalsts – uz uzņēmumu dosies inspektors, lai novērtētu darba vidi, un par valsts budžetu varēs nodrošināt šim uzņēmumam konsultantu, kas darba vidi palīdzēs sakārtot atbilstoši prasībām. «Par šo naudu izstrādāsim un ieviesīsim tiešsaistes apmācības, instrukciju datubāzi, risku novērtēšanas rīku un daudzas citas praktiskas lietas, kas palīdzēs ievērot darba drošību,» uzsver I. LaganovskaDīriņa. Taču patiešām ir paredzēti virkne informēšanas pasākumu, piemēram, tiem, kuri nodarbina sevi paši vai strādā mājās.