Kamēr aizejošā valdība bēgļu jautājumā turpina uzturēt formāli noraidošu pozīciju, Eiropas Komisijā un parlamentā top dokumenti, uz kuru pamata savienības teritorijā ieviest pastāvīgu migrantu sadales mehānismu, kas darbosies autonomi, proti, bez nacionālo valstu līdzdalības.
Neatkarīgā jau pērnruden pēc vizītes Briselē vēstīja, ka uz Latviju mēģinās atgādāt nevis 700 migrantu, kā to atļāvusi Latvijas valdība, bet 700 migrantu kaut vai katru gadu, ja viņi arī turpmāk pamanīsies nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā. Piespiedu solidaritātes mehānismu dalībvalstīm plānots prezentēt jau februārī pirms Eiropas Padomes sēdes.
Formāli brīvprātīgi obligāti
Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins brīdina, ka projekts tiešā veidā skars Latviju un prasīs no valdības konkrētu pozīciju šajā jautājumā. Līdz šim demonstrētā izskatās visnotaļ nevarīga. Pērn septembrī, kad Briselē ES iekšlietu ministri risināja sarunas par migrantu uzņemšanu, mūsējais Rihards Kozlovskis vienkārši uz turieni neaizbrauca. Pāris dienas vēlāk Latvijas valdība pieņēma lēmumu, ka atbalsta brīvprātīgu 776 bēgļu uzņemšanu, bet ir pret obligātām bēgļu sadales kvotām. Iekšlietu ministrija vakar apstiprināja, ka valdības pozīcijā nekas nav mainījies – tā atbalsta brīvprātības principu. Tātad tikpat labi – brīvprātīgu neuzņemšanu. Taču jāatgādina, ka Eiropas Savienībā dalībvalstis var niķoties mazākumā līdz brīdim, kad lielās un turīgās nolemj, kā tālāk rīkoties. Tāpēc jau valdība «brīvprātīgi» piekrita pirmajai – uz Latviju vēl neatgādātai porcijai, un pastāv visai liela iespēja, ka piekritīs arī nākamajai un aiznākamajai, ja tas būs nepieciešams Eiropas kopienas glābšanai. Par to liecina arī demisionējušās premjeres Laimdotas Straujumas izteikumi otrdien pēc valdības sēdes – Latvija esot piekritusi konkrēta bēgļu skaita uzņemšanai un neatbalsta jaunu bēgļu uzņemšanu, tomēr «nākotnē situācija nav prognozējama», atreferē aģentūra LETA. Valstis, kurās ir liels bēgļu pieplūdums, vēlas panākt bēgļu sadali starp Eiropas valstīm. «To mēs neatbalstām, bet ir grūti pateikt, kas būs pēc gada vai kas būs pēc pusgada.»
Latvijas kvota augs
Māris Kučinskis, ja viņš nāks Straujumas vietā, teicies uzturēt spēkā līdzšinējo pozīciju – kam mēs piekritām, tos paņemsim, bet nekādas kvotas. Taču dalībvalstīm par to vēl jāvienojas, jāpieņem lēmums. Ja to plānots darīt Eiropadomes formātā, tad tam vajadzētu būt consensus lēmumam, norāda iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma. Tātad tādam, kam visi lēmēji piekrīt. Līdzšinējā prakse gan liecina, ka pietiek ar publisku norāšanu dažos lielākos medijos, lai migrantiem nedraudzīgās valstis, ieskaitot Latviju, apkaunētos un brīvprātīgi piekristu pildīt tās pašas noraidītās obligātās prasības. Turklāt šobrīd izskatās, ka prasību līmenis varētu kļūt vēl augstāks. Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pēdējā sēdē deputāti apsprieda ziņojuma projektu par situāciju Vidusjūras reģionā un vienotas politikas nepieciešamību migrācijas jautājumu kontekstā. Te arī kļuva zināms, ka plānoto kvotu aprēķinos tiks ņemti vēl pāris Latvijai nelabvēlīgi kritēriji – teritorijas lielums un iedzīvotāju blīvums. Tas mums ir salīdzinoši ļoti zems. Sastapt cilvēkus ārpus lielajām pilsētām jau tagad ir teju vai notikums. Latvijai tas nozīmētu kvotas pieaugumu.
Jāformulē ārkārtas apstākļi
Iepriekš veiktais iespējamās kvotas aprēķins Latvijai bija 1,29% no kopējā migrantu daudzuma, un tas aptuveni atbilst tiem pašiem septiņiem simtiem, kurus uz Latviju jau ielūgusi Straujumas valdība. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieceri obligāto kvotu mehānisms tiks iedarbināts automātiski, «iestājoties noteiktiem ārkārtas apstākļiem» un palielinoties migrantu plūsmai kādā no ES dalībvalstīm. Taču pagaidām nav skaidrs, kā tiks definēti šie ārkārtas apstākļi. Deputāts Andrejs Mamikins pieļauj, ka viens no kritērijiem var būt iebraukušo bēgļu skaita attiecība pret konkrētās valsts pamatiedzīvotāju skaitu: «Ja slieksnis būs augsts, tad dalībvalstis jauno mehānismu lietos reti, ja zems – biežāk.» Arī ārkārtas apstākļu definējums migrantu kvotu iedarbināšanai būs jāsaskaņo dalībvalstu līderu tikšanās gaitā 17. un 18. februārī. Jācer, ka Latvijai uz to laiku būs ja ne konstruktīvāks viedoklis jautājumā par ES kopējo migrācijas politiku, tad vismaz valdība.