No 113 aizstāvības pieteiktajiem lieciniekiem t.s. Lemberga prāvā tiesa uzskata par iespējamu aicināt uz liecināšanu tikai 13 personas, un tās pašas ar nosacījumu, ja advokāti tiesai sarūpēs precīzas šo personu «sasniedzamības adreses» un iesniegs pietiekamā apjomā ziņas, lai varētu pārliecināties par aicināmo personu identitāti.
Jāatgādina, ka prokurori tā dēvētājā Lemberga prāvā ir pieteikuši 103 lieciniekus, kuru pratināšana joprojām nav pabeigta. Neskatoties uz to, tiesa jau pērn pieprasīja aizstāvības pusei iesniegt sarakstu, kurus lieciniekus tā uzskata par nepieciešamu nopratināt. Pagājušā gada pēdējā tiesas sēdē trīs apsūdzēto aizstāvji pieteica kopumā 113 lieciniekus.
Paužot viedokli par pieteiktajiem lieciniekiem, prokurori asi vērsās pret advokātiem par uzdrīkstēšanos aicināt uz tiesu tik daudzas personas. Prokurori Juris Juriss un Aivis Zalužinskis pauda, ka lielākā daļa no pieteiktajiem lieciniekiem neko nevarot liecināt par apsūdzībā minētajiem apstākļiem. Prokurori piekrita tikai 13 personu nopratināšanai.
Īpaši skarbi, pat vainojot likuma pārkāpumos, prokurori vērsās pret advokātes Irinas Kaukes uzdrošināšanos aicināt uz pratināšanu viņu esošos un bijušos kolēģus – prokurorus, kuri daudzu gadu garumā piedalījās lietas pirmstiesas izmeklēšanā, bet šobrīd tiesas zālē apsūdzības uzturēšanā nepiedalās. Piemēram, prokuroru rakstiski sastādītajā un tiesas zālē nolasītajā viedoklī teikts: «I. Kauke ir nesamērīgi, nelikumīgi un nepamatoti uzņēmusies veikt citu amatpersonu funkcijas, proti, pārbaudīt bijušā prokurora A. Mežsarga darbību, jo tiesisku pamatu un motivāciju nav ietvērusi savā lūgumā. Šāda rīcība valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā ir vērtējama tikai un vienīgi kā kārtējais mēģinājums novilcināt kriminālprocesa izskatīšanu saprātīgā termiņā.» Tas gan ir krasā pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 109. pantu, kurā īpaši atrunātas iespējas aicināt uz pratināšanu arī prokurorus, kuri iesaistīti tiesā izskatāmā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā, ja vien viņi nav valsts apsūdzības uzturētāji.
Jau sākot lasīt tiesas kolēģijas lēmumu par aizstāvju pieteiktajiem lūgumiem, tiesnesis Boriss Geimans atsaucās uz valsts apsūdzības uzturētāju pausto viedokli, lietojot tiesas zālē līdz šim ļoti bieži dzirdēto frāzi, ka tiesa «piekrīt valsts apsūdzības uzturētāju viedoklim». Tiesnesis paziņoja, ka varētu tikt aicināti uz tiesu 13 no 113 pieteiktajiem lieciniekiem, ar nosacījumu, ja advokāti līdz nākamajai tiesas sēdei sarūpēs liecinieku «sasniedzamības adreses».
Lieki piebilst, ka tiesas kolēģija iespēju kļūt par lieciniekiem attiecināja precīzi uz tām pašām personām, kuru aicināšanai uz tiesu neiebilda prokurori. Tiesai nav iebildumu aicināt liecināt četrus latviešus – bijušo Deloitte partneri Vitu Liberti, akciju sabiedrības SWH Rīga akcionāru Aivaru Borovkovu, Rīgas Apvienotās Baltijas bankas padomes locekļus un akciju sabiedrības SWH Rīga akcionārus Valdi Lokenbahu un Andri Tālbergu –, kā arī 9 ārzemniekus – advokātu biroja Meroni&Schmid advokātu Stefanu Šmidu, advokātu biroja Müller, Meroni, &Lanter darbinieku Džīno Kēnigu, kompāniju Allgemeine Treuunternehmen, Sappo LTD, Hinch&Finances S.A., Anapolis Anstalt, Juricon Treuhand Anstalt direktorus un pārstāvjus, kā arī advokātu biroja Henry, Graz&Partners advokātu Džeraldu Henriju.
Starp noraidītajiem lieciniekiem ir daudzas sabiedrībā pazīstamas personas – piemēram, bijušie Ventspils brīvostas valdes locekļi un ministri Vilis Krištopans, Vladimirs Makarovs, Aigars Kalvītis, Vents Balodis, Anatolijs Gorbunovs, ietekmīgi ierēdņi Māris Ēlerts, Juris Kanelis, bijušais Coopers &Lybrans (PriceWaterHouse) auditors Nils Muižnieks, bijušie akciju sabiedrības Ventspils nafta pilnvarnieki un padomes locekļi Uldis Osis, Uldis Pētersons, Inesis Feiferis, Andris Gūtmanis.
Tāpat tiesa nevēlas uzklausīt bijušos un esošos prokurorus – Andi Mežsargu, Anitu Cēsinieci, Ramonu Bērziņu, Juri Galeju, Krišjāni Rudzīti un Aivaru Ostapko.
Jāatgādina, ka tiesa neļāva aizstāvībai un apsūdzētajam Aivaram Lembergam līdz galam pratināt vairākus lieciniekus. Aizstāvībai nav nodrošinātas iespējas pabeigt arī cietušā statusā esošā miljonāra Aināra Gulbja pratināšanu, jo viņš uz tiesu nenāk. Aizstāvībai nebija iespējas arī pārbaudīt rakstiskos pierādījumus, jo tiesa lēma dokumentu pārbaudi ierobežot vien ar dokumentu nosaukuma un tā parakstītāja nolasīšanu.