Lai apturētu bēgļu plūsmu uz Eiropu, ir nepieciešams pārtraukt karadarbību Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, turklāt šim mērķim visi līdzekļi ir labi, arī sadarbība ar starptautiski izolēto Krieviju, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S).
Viņa pārstāvētie Eiropas sociāldemokrāti uzskata, ka Eiropai ir jābūt atvērtai bēgļiem. Arī Latvijā bēgļi būs realitāte, bet pašlaik viņu plūsmu uz mūsu valsti aptur tikai tas, ka esam "nabadzīga un neattīstīta valsts", izteicās politiķis.
EP sociāldemokrātu pozīcija ir līdzīga Vācijas nostājai, kura ir gatava pieņemt visus bēgļus, kas meklē patvērumu Eiropā. EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kurā darbojas Mamikins, aizstāv viedokli, ka jāuzņem visi bēgļi, taču jādod drošības sajūta Eiropas pilsoņiem.
Mamikins atgādināja, ka ir ES funkcionēšanas likums. Atšķirībā no Lielbritānijas, Dānijas un Īrijas Latvija pirmsiestāšanās sarunās, kuras vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, šī likuma paragrāfus akceptēja bez jebkādām atrunām. Lielbritānija un Īrija izdarīja atrunas ES funkcionēšanas likuma 78. un 81.pantā. Tas nozīmē, ka šīs valstis tagad juridiski un legāli var neuzņemt bēgļus, ko patlaban dara Lielbritānijas premjerministrs, vai arī Īrija, kas paziņoja, ka ar speciālu valdības lēmumu uzņems tikai 3000 bēgļu, varbūt mazliet vairāk.
"Cik EK liks, tik daudz bēgļu mēs uzņemsim. EK izstrādāja formulu, pēc kuras tiek noteikta bēgļu kvota katrai ES dalībvalstij. Tagad ir spēkā pagaidu mehānisms, bet EK jau strādā pie pastāvīgā bēgļu sadales mehānisma. Tas nozīmē, ka pašreizējā Latvijas kvota - 1,29% - ir bēgļu skaits, kas Latvijai jāuzņem. Eiropā jau ir apmēram miljons bēgļu, tātad Latvijai no tiem būs jāuzņem 11 000 līdz 12 000 patvēruma meklētāju, kas ir krietni vairāk nekā 700 cilvēki, kuru uzņemšanai jau ir piekritusi valdība," sacīja politiķis.
Jautājumā par bēgļu uzņemšanu darbojoties burkāna un pātagas princips, uzskata Mamikins. EK un tās prezidents Žans Klods Junkers piespiež ES dalībvalstis uzņemt bēgļus, uzspiež bēgļu izvietošanas pastāvīgo mehānismu, bet vienlaikus dalībvalstīm bēgļu uzņemšanai tiek piešķirts finansējums, kas nāk no ES kopējā budžeta. Ja mēs nepieņemsim bēgļus, tiks noteikta soda nauda, kuras apmērs ir piesaistīts konkrētam iekšzemes kopproduktam. Pēc Mamikina aprēķiniem, ja mēs nepieņemtu minētos 700 bēgļus, soda nauda mums būtu gandrīz pusmiljons eiro atbilstoši patlaban noteiktajai formulai.
"Runājot par attieksmi pret bēgļiem kopumā, Rietumeiropas valstis ir stingri par, Austrumeiropas valstis - stingri pret. Ņemot vērā Austrumeiropas, tostarp Baltijas valstu, traģisko vēsturi, kultūru un tradīcijas, sabiedrībā valda bailes no bēgļiem, neapmierinātība ar pabalstiem, kas bēgļiem būs lielāki nekā daudziem mūsu valsts pensionāriem. Tas baida cilvēkus. Es negribu ticēt, ka mēs Latvijā dzīvojam rasistiskā sabiedrībā. Bet mums pašiem pašlaik ir grūti. Mums bija milzīga ekonomiskā krīze, godīgi sakot, šī krīze turpinās. Un tagad ir visas Eiropas krīze - bēgļu krīze, kuras risināšanā mūs iesaista EK. Latvijas pilsoņi un nepilsoņi nejūtas vainīgi par militārajām kampaņām Lībijā, Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā, no kurienes tagad nāk bēgļi," sacīja deputāts.
Pēc Mamikina vārdiem, dažu valstu skatījumā tas nemaz neesot slikti, ka cilvēki bēg uz Eiropu, jo Eiropai, kura noveco, ir vajadzīgas jaunas asinis un darba rokas. "Vācija ir ieinteresēta bēgļu pieplūdumā, tāpēc kanclere Angela Merkele paziņoja, ka visi bēgļi ir gaidīti. Turpretī Latvija ne vienmēr ir ekonomiski un politiski ieinteresēta bēgļu pieplūdumā."
"Kas būtu jādara, lai mazinātu bēgļu plūsmu uz Eiropu? Pirmkārt, ir jāpabeidz karš vismaz Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu reģionā, kas ir tuvu Eiropai. Šeit es teiktu, ka visi līdzekļi ir labi. Ir jāsadarbojas visiem - Krievijai, Francijai, ASV. Jebkura kombinācija ir laba, lai tikai iznīcinātu "Daesh" jeb tā dēvēto Islāma valsti," sacīja Mamikins, kurš ir pārliecināts, ka daļa migrantu vai bēgļu nebūs gatava atgriezties dzimtenē, pat ja tur būs miers un iespēja dabūt darbu. "Mans redzējums ir, ka tuvāko gadu laikā Rīgas vai Kuldīgas ielās būs sastopami cilvēki ar citādu ādas krāsu. No liela migrantu viļņa mūs paglābj tas, ka Latvija ir nabadzīga, neattīstīta valsts un neviens no bēgļiem negrib braukt uz Latviju. Man ir labs draugs no Lietuvas, kurš strādā EK. Viņš kopā ar kolēģiem bija devies misijā uz bēgļu nometnēm Vācijā. Jokojot viņš pateicis, ka vēlas noskatīt bēgļus līdzvešanai uz Lietuvu. Visi aizmukuši prom. Neviens nevēloties pārcelties uz dzīvi Lietuvā. Ko nu runāt par bēgļiem, ja pat EP deputāti jauc Latviju ar Lietuvu," pastāstīja Mamikins.