Nesasteidz gāzes laišanu brīvībā
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vairākums vakar izlēma netracināt monopoluzņēmumu Latvijas gāze un tā Krievijas saimniekus ar atļauju arī citiem iejaukties Latvijas dabasgāzes tirgū pirms 2017. gada 3. aprīļa.
Saeimas komisija vakar sāka, bet nepabeidza izskatīt priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, kura labošana šajā reizē attiecas uz dabasgāzes tirgus izveidošanu Latvijā. To no Latvijas prasa Eiropas Savienība, taču šī prasība ir jāsaskaņo ar Latvijas saistībām pret uzņēmuma Latvijas gāze (LG) īpašniekiem Krievijā un Vācijā. Nu jau pagājis gandrīz viss noteiktais laiks kopš brīža, kad Latvija nelielas naudas summas dēļ pārdeva uzņēmumu ar 20 gadu ilgām monopoltiesībām uz gāzes piegādi visiem Latvijas patērētājiem. LG pircēji toties apsolīja visu šo laiku uzturēt Latvijas gāzesvadus kārtībā, iepildīt tos ar Krievijas izcelsmes gāzi un saskaņot gāzes cenas ar Latvijas valsti. Šī gadu desmitiem pierastā kārtība būs jāmaina, sākot no 2017. gada 3. aprīļa, kad LG monopoltiesības beigsies.
Jau gadus piecus tiek izskatīti dažādi varianti, kā grozīt Enerģētikas likumu, lai tas kopā ar likumam pakārtotajiem valdības noteikumiem un vēl citiem dokumentiem noteiktu brīvu tirdzniecību ar dabasgāzi Latvijā. Ik pa laikam parādās viedoklis, ka ES normas ir augstākas par vienu Latvijas līgumu, tāpēc šis līgums jāatmet tajās sadaļās, kas neatbilst ES normām. Tomēr tāda runāšana ir atsevišķu Saeimas deputātu privilēģija, ko neviena valdība negrib par likuma normu. Latvijas valdībām prātā precedents, ka Latvija jau vienreiz ir zaudējusi naudu Stokholmas šķīrējtiesā par mēģinājumu apgrūtināt LG darbošanos.
Vakar Tautsaimniecības komisijas vairākums noraidīja Vienotības deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumu jau tūlīt atļaut pirkt dabasgāzi ārzemēs ne nu kurai katrai mājsaimniecībai, bet vismaz trijiem lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo, Rīgas siltums un Daugavpils siltums. LG tad rastos pienākums šo gāzi nogādāt no Latvijas robežas līdz uzņēmumu kurtuvēm, bet LG liedzas to darīt.
Vakar Neatkarīgā jau atreferēja LG valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša teikto, ka vismaz 200 C salā nevajag eksperimentēt ar dabasgāzes piegādes drošību. Par Enerģētikas likuma grozīšanu atbildīgais Tautsaimniecības komisijas loceklis, partiju Vienotība pārstāvošais Edvards Smiltēns sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka tie taču ir draudi Latvijai, kas vislabāk pamato to, kāpēc Latvijai jātiek vaļā no LG monopola. Šādu nostāju var gan slavēt kā prātīgu un patriotisku, gan arī turēt aizdomās par mēģinājumu sagandēt dzīvi nākamajai valdībai vai nu vispār bez Vienotības, vai vismaz bez Ministru prezidenta no Vienotības. Citu partiju pārstāvji nevēlējās uzkraut nākamajai valdībai tiesāšanos ar LG. Viņi pieņēma Zaļo un zemnieku savienības deleģētās ekonomikas ministres Danas ReizniecesOzolas norādījumus, ka ieguvums no šādas normas nebūšot liels, toties zaudēta tiesāšanās ir droša.