Dzintars: Valdības veidošanas sarunās būtu jāiesaista arī mazās opozīcijas frakcijas

© F64

Valdības veidošanas sarunās būtu jāiesaista arī mazās opozīcijas frakcijas - Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un "No sirds Latvijai" (NSL), uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka mazās frakcijas būtu jāiesaista valdības veidošanā, lai "Ministru prezidenta amata kandidātam Mārim Kučinskim (ZZS) būtu lielākas manevra iespējas un nebūtu bīstamas "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas "sarkanās līnijas"".

Taujāts par LRA un NSL pozīciju neatbalstīt Kučinska valdību, Dzintars pauda, ka tas varētu būt taktisks gājiens, lai nonāktu pie lielākās ietekmes valdības veidošanas procesā. Viņš gan uzsvēra, ka valdības veidošanas procesu vada premjera amata kandidāts, līdz ar to viņš var aicināt šīs partijas uz sarunu.

Tāpat Dzintars norādīja - ja process atkal virzīsies strupceļā, tad ir radikālāks risinājums - Saeimas atlaišana, kas šķiet nu jau nedaudz ticamāks nekā pirms kāda laika.

Jau ziņots, ka LRA un NSL jau iepriekš vienojušās nebalsot par Kučinska vadītu valdību.

Kā ziņots, pašlaik koalīcijas partneriem vēl nav vienošanās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā. Partija "Vienotība" vakar sarunā ar Kučinski paudusi vēlmi pārraudzīt sešas ministrijas, bet premjera amata pretendents nekādus solījumus neesot devis. "Vienotība" Kučinskim paudusi vēlmi vadīt Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju.

Savukārt nacionālās apvienības valde lēmusi, ka VL-TB/LNNK ministriem jāturpina strādāt arī nākamajā valdībā. VL-TB/LNNK pārraudzībā pašlaik ir arī "Vienotības" minētā Tieslietu ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Kultūras ministrija.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, Aizsardzības ministriju, Satiksmes ministriju un Veselības ministriju.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais