Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) aprēķinājis savu pagājušā gada rezumējošo rādījumu – pa LDz infrastruktūru 2015. gadā pārvadātas 55,6 miljoni tonnu kravu.
Gan no Latvijas tautsaimniecības, gan arī no valsts un valsts budžeta ieņēmumu viedokļa galvenais ir kopējais pārvadāto kravu apjoms, nevis šo kravu sadalījums starp valstij piederošo pārvadātāju LDz Cargo un privātajiem pārvadātājiem. Katra pa Latviju ceļojoša kravu tonna apaug ne tikai ar ostās veiktās pārkraušanas, bet arī ar uzglabāšanas, šķirošanas un vēl citiem pakalpojumiem, par ko ienākumus saņem Latvijas firmas un šo firmu darbinieki. LDz ienākumi no privāto pārvadātāju darba ir maksa par sliežu ceļu izmantošanu, jo LDz uztur šos ceļus kārtībā. Privāto pārvadātāju devums pērn bijis apmēram 17,7 miljoni tonnu kravu no 55,6 miljoniem kopā. Šis sadalījums varbūt vēl tiks precizēts, jo bieži ir tā, ka vienu un to pašu kravu cauri Latvijai pārmaiņus vilkušas LDz un privāto pārvadātāju lokomotīves.
Ar 55,6 miljoniem tonnu pagājušais gads mazliet atpaliek no 2014. gada, kad kravu aprites rādītājs bija 57 miljoni. Šādas izmaiņas ir svārstības, nevis kritums, kas tika pieļauts pagājušā gada sākumā. Latvijas kaimiņvalsts Krievijas retorikā tobrīd bija pieļāvums vispār apturēt kravu plūsmu Latvijas virzienā. LDz šādā situācijā ierakstīja savā 2015. gada plānā 45 miljonu tonnu pārvadāšanu tāpēc, ka šāds apjoms bijusi pēdējā robežlīnija, uz kuras uzņēmums vēl var nosegt savus fiksētos izdevumus, dzīvojot ļoti taupīgi, bet nelūdzot atbalstu no īpašnieka, t.i., no valsts. Tomēr Krievijai nepietika jaudas pārkārtot kravu kustību savā teritorijā tā, lai kravas nenonāktu līdz Latvijai un vispār līdz Baltijai. Šā gada sākumā Krievijā pagājušā gada retoriku ir nomainījusi neziņa, kas notiks ar Krievijas ekonomiku un vai tas kaut kā ietekmēs tranzītbiznesu Latvijā.
Krievijas ekonomikas grūtības jau atspoguļojas procentuāli ļoti dramatiskā eksporta pārvadājumu sarukumā par 37% caur Latvijas pieostas stacijām, bet laime tāda, ka absolūtās mērvienībās zudušas tikai aptuveni miljons tonnu kravu. To savukārt kompensē procentuāli tāpat ļoti lielie, bet tonnās pieticīgie pieaugumi iekšzemes pārvadājumos un sauszemes tranzīta pārvadājumos starp Baltijas valstīm. Kravu kopapjoma samazinājumu galu galā nodiktēja kravu importa plūsmas samazinājums. Ar to domāti Krievijas energoresursu pārvadājumi no Latvijas austrumu robežas līdz ostām. Krievija ir spiesta šos resursus eksportēt pa visiem iespējamajiem ceļiem, lai spētu izdzīvot energoresursu cenu krišanas apstākļos. Tomēr cenu turpmākais kritums vai sastingšana vēsturiski zemos līmeņos arī rada draudus kravu plūsmu stabilitātei.
Latvija kuplina vispārējo jucekli ar to, ka atstājusi LDz bez pastāvīga vadītāja un pati palikusi ar atkāpušos valdību, no kuras vēl īpaši atlaists tika satiksmes ministrs.
Latvijas ostu kravu apgrozījums pērn samazinājies straujāk, ja salīdzina ar kravu kustību pa dzelzceļu. Pēc Satiksmes ministrijas sniegtajiem datiem, šis rādītājs ir –6,2% caurmērā (–2,5% Rīgā, –14% Ventspilī un +5,9% Liepājā; samazinājums arī mazajās ostās). Kopējais kravu apjoms ostā bijis 69,57 miljoni tonnu, kuru apritē kopā ar dzelzceļu piedalās arī autotransports.