Par Onkoloģiskās modrības gadu, kas nule noslēdzies, spriedumi ir dažādi. Tieši par to, kas gada laikā sasniegts onkoloģijas jomā Latvijā. Diemžēl tieši gada beigās, kad mēs varētu sākt runāt par pozitīvo pienesumu vēža saslimšanas tēmas aktualizēšanā, slimnīcas darīja zināmu, ka kvotu dēļ uz izmeklējumiem, kuri nepieciešami arī onkoloģiskajiem pacientiem, pierakstīties var tikai uz nākamā gada otro pusi. Veselības ministrija gan nav tik skeptiska un Neatkarīgajai min virkni panākumu, kas ir Onkoloģiskās modrības gada sasniegumi.
«Ļoti daudz pagājušā gada laikā ir runāts par onkoloģiju – tas ir ļoti svarīgi, bet tas jebkuras problēmas apzināšanā ir tikai pirmais solis. Kad mēs kā pacientu organizācijas pirms pieciem sešiem gadiem aktualizējām vēža ārstēšanas pieejamību, mums vienmēr attrauca: «Kā, pie mums taču viss ir par velti, paskatieties uz citām valstīm!», taču tagad zinām, kā ir citās valstīs un kā ir pie mums, un mēs lepoties nevaram,» sarunā ar Neatkarīgo saka pacientu biedrības Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe.
Ja netiek uz izmeklējumiem…
Viņa atzīst, ka liela uzmanība pievērsta vēža savlaicīgas atklāšanas jeb skrīninga programmām, taču realitātē pacienti, kuriem aizdomas par vēzi atklātas citā veidā, nenokļūst laikus uz izmeklējumiem, jo ārstniecības iestādei ir beigušās kvotas. Tāpat ministrijas daudzinātais zaļais koridors – izmeklējumu un konsultāciju pieejamībā zaļā gaisma ir pirmreizēji diagnosticētam vēzim – darbojas tikai uz skrīninga pacientiem, taču tas, viņasprāt, ir absurds. Šādam zaļam koridoram vajadzētu būt kā pamata principam onkoloģijā. «Ko darīt pārējiem vēža pacientiem, kuriem ir jāgaida, kad būs vieta uz izmeklējumu?» jautā G. Berķe, «ko darīt cilvēkam, kuram diagnosticēts vēzis un regulāri jāiet uz pārbaudēm? Ko darīt cilvēkiem ar metastātisku vēzi – pacientiem, kuriem pēc pirmreizēja vēža saslimšanas audzējs parādījies atkal un, iespējams, citos orgānos? Mēs koncentrējamies uz skrīningu, lai censtos atklāt saslimšanu agrīni, un tas ir pareizi, taču kas notiek vēlāk ar pacientiem?» G. Berķe tēlaini salīdzina situāciju ar kara lauku – mēs no sākuma iznesam dzīvos un tad skatāmies, kurš ir smagi cietis un vai viņu glābt... «Attieksme pret cilvēkiem, kuri ir ļoti smagā situācijā, kā tas nereti ir ar metastātisku vēzi, ir smags jautājums. Valstij jādara viss, lai šiem cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva ārstēšana, medikamenti, kā arī pieejama paliatīvā aprūpe,» saka G. Berķe. Bieži tiek pārmests, ka mūsdienu zāļu terapijas ir ļoti dārgas, taču cik ir vērts viens cilvēks un viņa dzīve? «Kopumā jāsaka tā – vārdos esam situāciju apzinājuši gada laikā, tagad pienācis laiks risināt problēmas!» uzsver G. Berķe.
Modrību vēl divus gadus
Tieši šodien vēža pacientu biedrības Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā prasīs pagarināt «pretvēža gadu» vēl vismaz par diviem gadiem, ņemot vērā nerealizētos uzdevumus un nesasniegtos rezultātus. Krūts vēža pacienšu biedrības Vita vadītāja Irina Januma saka: «Valstij ir būtiski jāpalielina atbalsts onkoloģisko slimnieku diagnostika un ārstēšana, ņemot vērā, ka vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā un vēža slimnieku skaits nākotnē tikai būtiski pieaugs sabiedrības novecošanās dēļ. Šobrīd vēža diagnostika un ārstēšana pasaulē strauji attīstās, un Latvija nedrīkst atpalikt. Vēža slimnieku skaits tikai pieaug, tāpēc, ja mēs nespējam ar šo slimību cīnīties efektīvi pašlaik, kā to spēsim paveikt vēl pēc pieciem, desmit gadiem?!»
Pacientu biedrības norāda, ka Veselības ministrija izvirzīja vairākus uzdevumus, kas tā arī netika uzsākti. Arī Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Onkologu–ķīmijterapeitu asociācija, kas pašas aicinājušas veselības ministru vismaz par diviem gadiem pagarināt Onkoloģiskās modrības gadu. «Uzmanība onkoloģijai ir pievērsta, bet tagad būtu svarīgi izanalizēt sistēmu pēc būtības un veikt konkrētas darbības tās sakārtošanai,» saka Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.
Ir arī jaunas zāles
Veselības ministrija norāda uz vairākiem sasniegumiem šāgada laikā. Viens no tiem ir papildinātais kompensējamo zāļu saraksts, kurā iekļautas jaunas zāles nieru vēža ārstēšanai, paplašināta kompensācija zarnu vēža terapijai un limfomu un limfoleikožu dažādu stadiju ārstēšanai. Iekļautas jaunas zāles pacientu sagatavošanai pirms autologo šūnu transplantācijas un paplašināta kompensācija zālēm kaulu metastāžu ārstēšanai. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders skaidro, ka valsts finansējums zāļu nodrošināšanai nepalielinās atbilstoši pacientu skaita pieaugumam un ka jaunu zāļu iekļaušana un kompensācijas paplašināšana notiek tikai uz sarakstā jau iekļauto zāļu izmaksu samazinājuma rēķina. Tāpat ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem zāļu kompensācijas noteikumos, kas paredzētu izveidot O sarakstu – iekšēji nodalīt finansējumu, kas nepieciešams zāļu kompensācijai onkoloģisko saslimšanu pacientiem. «Veidojoties ietaupījumam O sarakstā, līdzekļi netiktu pārdalīti kopējās zāļu kompensācijas sistēmas vajadzību risināšanai, bet tiktu izlietoti tieši onkoloģijas vajadzībām – jaunu medikamentu apmaksai,» norāda O. Šneiders. Par visām izmaiņām tiek gatavota atskaite.