Latvijas svētki – bez latviešu valodas pētījumiem?
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, būtu nepieciešami plašāki pētījumi valodniecībā, izvērtējot, kāds ir latviešu valodas stāvoklis. Pašlaik viedokļi par to ir visai atšķirīgi, bet, lai noskaidrotu, kā tad patiesībā ir, vajadzētu paredzēt lielāku finansējumu.
Valodnieki nenoliedz, ka globalizācija ir jūtama ne tikai ikdienas komunikācijā, bet arī dokumentos, privāto uzņēmumu nosaukumos, personvārdos. Latviešu valodas valsts aģentūras galvenā lingviste Dite Liepa norāda, ka šī problēma pēdējā laikā ir ļoti saasinājusies – it īpaši tas attiecas uz ārzemniecisko personvārdu atveidi pasē vai dokumentos.
Latvijas pilsonēm, slēdzot laulību ar ārvalstniekiem, nereti rodas sarežģījumi ar jauno uzvārdu – kā to latviskot. Daudzas iebilst un nevēlas ievērot valsts valodas likuma noteikto ne tikai savos jaunajos uzvārdos, bet arī bērnu vārdos. Ar to vēl varot tikt galā, bet dziedātāju un radošo personu pseidonīmiem, piemēram, Linda Leen, Sheapsy, juridisku ierobežojumu nav. Diemžēl arī privātpersonu uzņēmumiem nevarot liegt piešķirt pat bezjēdzīgu burtu savirknējumus. Ja restorāna īpašniekam šķiet, ka labāk skan Muusu, nevis Mūsu, tad tā arī atļaujot nodēvēt.
Aģentūras projektu koordinatore Gunta Kļava uzsver, ka tiek sekots kopējām latviešu valodas attīstības tendencēm. Situācija fiksēta sociolingvistiskajos pētījumos, kas tiek apkopoti grāmatā latviski un angļu valodā – iepriekšējā iznākusi 2012. gadā, un arī šobrīd tāda tiekot gatavota, aptverot periodu no 2010. līdz 2015. gadam. G. Kļava domā, ka kopumā latviešu valodas stāvoklis nav pasliktinājies. Patiesībā jau kopš valodnieku Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna laikiem 20. gadsimta sākumā tiekot vaimanāts par to, cik latviešu valodai slikti klājas. Viņa varot teikt – daudz kas atkarīgs no pašiem latviešiem un viņu cieņas pret savu valodu.
Arī valodniece, Latvijas Universitātes (LU) profesore Ina Druviete uzskata, ka sliktāk noteikti nav: latviešu valodas lietošanas funkcijas ir nostiprinājušās. To gan varot ietekmēt politiskie satricinājumi, bet vismaz šobrīd tie nedraudot. Taču tam gan viņa piekrītot, ka pētījumi valodniecībā noteikti varētu būt apjomīgāki un dziļāki, bet tos bremzē ierobežotie līdzekļi. Viņa noteikti iestājoties par to, ka Letonikas programmai noteikti vajadzīgs lielāks valdības atbalsts. Pretendēt uz Eiropas Savienības fondu naudu nozarei esot grūti, jo šobrīd tā ir virzīta uz viedo specializāciju. «Varam varbūt atrast iespēju iekļūt modernās izglītības un digitalizācijas sadaļā, bet kopumā lielu izredžu nav,» teic I. Druviete. Lai pievērstu uzmanību šai jomai, šogad LU plāno rīkot plašu humanitāro zinātņu forumu.
LU Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone atzīst, ka valsts pētījumiem finansējums šobrīd ir vairāk nekā liess. Līdz ar to spējot vien pacelt nelielu daļu no tā, ko vajadzētu. Tagad kopā ar lietuviešiem (starp citu, viņi daudzus savus pētījums veic par ES naudu, jo pratuši gudri izstrādāt noteikumus) strādājot pie baltu valodas atlanta, latviešu valodas dialektu morfoloģijas, latviešu gramatikas angļu versijas, Kalnienas un Nīcas izlokšņu vārdnīcas. Sirds esot bažīga ne tikai par ierobežotajām pētniecības iespējām, bet arī to, ka jaunie valodnieki maz ienāk zinātnē.