Šogad jau 15 uguns upuri: Ugunsnelaimes varēja novērst

© NRA

Ugunsgrēkos šogad tikai 17 dienu laikā bojā gājuši 15 cilvēki, miruši trīs bērni – sešus mēnešus, desmit un 11 gadus veci. 20 cilvēki ugunsnelaimēs cietuši. Cilvēki sadeguši vai ugunsgrēkā nosmakuši dārza mājiņās, vienstāva dzīvojamās mājās, savos dzīvokļos daudzdzīvokļu namos.

Bojāgājušo skaits – nepilna mēneša laikā 15 cilvēki, no kuriem trīs bija bērni, kurus nevarēja izglābt, – šokē. «Diemžēl katru gadu piepildās ugunsdzēsēju bažas par ugunsgrēku skaita pieaugumu gada aukstajos mēnešos un apkures sezonā, un šis gads nav izņēmums. Jo aukstāks, jo vairāk ugunsgrēku notiek un vairāk ir cietušo un bojāgājušo,» atzīst Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Viktorija Gribuste. Taču šāgada ugunsnelaimes satraukušas arī dienestu, īpaši tāpēc, ka šogad ugunsgrēkos gājuši bojā jau trīs bērni. Dienests rosinājis vecākus pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus un atgādināt, kas darāms ugunsnelaimes vai citu nelaimju brīdī, kā arī aicinājis bērnus neatstāt vienus bez uzraudzības.

Pērn gada laikā ugunsgrēkos bojā gājuši 90 cilvēki, 2014. gadā – 94, un, izpētot VUGD statistiku par pagājušā gada mēnešiem – bojāgājušo skaitu, jāsecina, ka līdzīgi traģisks kā šis janvāris bijis arī 2015. gada janvāris, februāris, novembris un decembris. Taču šogad tāds bojāgājušo skaits «sasniegts» jau mēneša vidū. Neatkarīgā apkopoja informāciju par apstākļiem, kādos notikuši šie ugunsgrēki un kas ir bijis iespējamais ugunsnelaimes cēlonis. Puse ugunsgrēku, kuros bojā gājuši cilvēki, notikuši darba dienās, puse – nedēļas nogalēs. Pieci bojāgājušie ugunsnelaimes brīdī atradušies dārza mājiņās, septiņi daudzdzīvokļu namu dzīvokļos, bet trīs vienstāva koka dzīvojamās mājās. Vidējais bojāgājušo vecums ir 40–50 gadi.

Traģisks jaunais gads

Jau pirmās jaunā gada dienas nes traģēdijas citu pēc citas. Jaungada naktī izsaukums saņemts uz Salacgrīvu, kur piecstāvu mājas dzīvoklī dega dīvāns, ugunsgrēkā gāja bojā 50 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā dienā arī Maskavas ielā Rīgā ugunsgrēkā, kas izcēlies divstāvu mājas pirmā stāva virtuvē, iet bojā 50 gadus vecs vīrietis. Divas dienas vēlāk, neuzmanīgi apejoties ar uguni, kurinot krāsni, ugunsgrēkā gāja bojā 40 gadus vecs vīrietis, ugunsgrēkā Rīgā tajās pašās svētku brīvdienās Rīgā bojā gāja 50 gadus vecs vīrietis.

Vienas diennakts laikā, precīzāk, viena 6. janvāra vakarā, Rīgā dārza mājiņās izceļas divi ugunsgrēki, kuros trīs cilvēki iet bojā. Ap pulksten pieciem ugunsdzēsēji devās uz Mālu ielu, kur ar atklātu liesmu dega dārza māja, ugunsgrēkā gāja bojā 60 gadus vecs vīrietis. Šajā vakarā septiņos izsaukums saņemts uz Tīruma ielu Rīgā, kur arī bija aizdegusies dārza mājiņa, ugunsgrēkā gāja bojā 45 gadus veca sieviete un 50 gadus vecs vīrietis.

Iet bojā bērni

11. janvārī izsaukumi saņemti uz Preiļu novada Pelēču pagastu un Gulbenes novada Daukstu pagastu, kur dega vienstāva dzīvojamās koka mājas. Pelēčos brīdī, kad ierodas ugunsdzēsēji pēc astoņiem no rīta, māja jau deg ar atklātu liesmu un tai ir iebrucis jumts. Ugunsnelaimē gāja bojā 70 gadus vecs vīrietis. Savukārt Daukstos arī dega dzīvojamā māja, pirms ugunsdzēsēju ierašanās trīs iemītnieki jau no mājas bija izkļuvuši pašu spēkiem, bet viens vīrietis (67 gadi) gāja bojā. Kā ugunsgrēka iemesls tiek minēts īssavienojums elektroierīcē.

Šāgada traģiskākā diena aizvadīta 12. janvārī, kad Liepājā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks – dega dīvāns, dekoratīvā eglīte un televizora galds. Nelaimē gāja bojā, visticamāk, nosmokot, divi bērni – sešus mēnešus veca meitenīte un desmit gadus vecs zēns. Bērni bija uz laiku atstāti vieni paši un no dzīvokļa saviem spēkiem izkļūt nevarēja. Kad ieradās kaimiņi, sajūtot dūmu smaku, bērni jau bija bez dzīvības pazīmēm.

Divas dienas vēlāk Ogrē ugunsgrēkā gāja bojā 11 gadus vecs bērns. Aizdegās koka māja. Lai gan precīzi ugunsgrēka izcelšanās iemesli nav skaidri, saimnieki izteikušies, ka, iespējams, ugunsnelaime izcēlusies, jo vakarā palikušas neaizvērtas krāsns durvis, pie kurām žāvējās malka. Arī 15. janvārī no saindēšanās ar dūmiem cieta 10 gadus vecs bērns, par laimi, paliekot dzīvs.

Vēl viena traģiska diena – 16. janvārī vienas diennakts laikā ugunsgrēkos iet bojā četri cilvēki. Rugāju novadā nodega māja un uz ugunsgrēku VUGD nemaz nebija izsaukts – pēc ziņām no policijas glābēji krāsmatās atrada 67 gadus veca vīrieša līķi. Ugunsgrēkā daudzdzīvokļu namā Rīgā, Sīmaņa ielā, glābēji evakuēja piecus cilvēkus, bet degošajā dzīvoklī atrasti miruši 35 gadus veca sieviete un 37 gadus vecs vīrietis. Šajā dienā ugunsgrēkā dzīvojamajā mājā Saulkrastos gāja bojā vēl viens cilvēks.

Nelaimes var novērst

Ugunsdzēsēji norāda: reti kuru ugunsgrēku nevar novērst. Par to diemžēl liecina arī šogad notikušie ugunsgrēki un to izcelšanās iemesli. «Tā ir cilvēku neuzmanība – neaizvērtas krāsns durtiņas, zābaki uz plīts, sveces liesma, eglītes, smēķēšana gultā,» stāsta Viktorija Gribuste no VUGD. Otrkārt, daudzus ugunsgrēkus varētu novērst, ja cilvēki sekotu ne tikai tam, ko paši dara un cik lielu uzmanību pievērš ugunsdrošībai, bet arī tādiem profilakses pasākumiem kā skursteņu tīrīšana, apkures sistēmu – arī krāsns – pārbaude, bojātas elektrotehnikas neizmantošana. «Automašīnai apskate tiek veikta reizi gadā, bet, ja mēs pajautājam, kad ir pārbaudīta krāsns, nereti atbildes nav vai tas nav zināms,» saka V. Gribuste. Dati liecina, ka aukstā laikā likumsakarīgi notiek vairāk ugunsgrēku ar letālām sekām. Tas saistīts ar apkures sezonu. Pēdējie ugunsgrēki pierāda, ka ugunsnelaimes notiek strauji un ir tikai minūtes vai pat sekundes, kuras šķir cilvēkus no iespējas izglābties. Iespēja laikus izglābties, ja deg dīvāni vai kādas citas mūsdienu iekārtas, kuras lielākoties sastāv no plastmasas, ir ļoti neliela tieši tāpēc, ka cilvēki šādā ugunsnelaimē iet bojā nevis sadegot, bet nosmokot. Mazam bērnam pietiek tikai ar trim šādu dūmu ieelpām.

Ugunsgrēkos bojāgājušie šā gada janvārī

16.01.2016.

Daudzdzīvokļu māja Rīgā, Sīmaņu ielā

35 gadus veca sieviete

16.01.2016.

Daudzdzīvokļu māja Rīgā, Sīmaņu ielā

37 gadus vecs vīrietis

1.01.2016.

Divstāvu dzīvojamā māja

Rīgā, Maskavas ielā

≈ 50 gadus vecs vīrietis

12.01.2016.

Daudzdzīvokļu māja Liepājā

10 gadus vecs zēns

12.01.2016.

Daudzdzīvokļu māja Liepājā

6 mēnešus veca meitenīte

3.01.2016.

Dārza māja Rīgā, Gravas ielā

≈ 40 gadus vecs vīrietis

6.01.2016.

Dārza māja Rīgā, Tīruma ielā

≈ 50 gadus vecs vīrietis

6.01.2016.

Dārza māja Rīgā, Tīruma ielā

45 gadus veca sieviete

6.01.2016.

Dārza māja Rīgā, Mālu ielā

≈ 60 gadus vecs vīrietis

1.01.2016.

Piecstāvu māja Salacgrīvā

≈ 50 gadus vecs vīrietis

16.01.2016.

Dārza māja Saulkrastu pagastā

55 gadus vecs vīrietis

14.01.2016.

Vienstāvu koka dzīvojamā māja

Ogres novadā

11 gadus vecs bērns

11.01.2016.

Vienstāvu dzīvojamā koka māja Gulbenes novada Daukstu pagastā

67 gadus vecs vīrietis

16.01.2016.

Dzīvojamā māja

Rugāju novadā

67 gadus vecs vīrietis

11.01.2016.

Vienstāvu dzīvojamā koka māja

Preiļu novada Pelēču pagastā

≈ 70 gadus vecs vīrietis



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.