Kafiju Latvijā sadārdzina akcīze un peļņas kāre

Augstais akcīzes nodoklis kafijai, starpnieku un mazumtirgotāju vēlme nopelnīt ir galvenie iemesli kafijas dārdzībai Latvijā, secinājusi Konkurences padome (KP). Vienlaikus KP guvusi pierādījumus, ka starpnieku izslēgšana no kafijas piegādes ķēdes nesamazina kafijas gala cenu patērētājiem, bet tas ir viens no papildu peļņas gūšanas avotiem mazumtirgotājiem, kas paši ieved kafiju Latvijā un izplata savā mazumtirdzniecības tīklā.

Latvijas kafijas tirgū ir vairāk kafijas piegādātāju nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr sīvā konkurence nav nodrošinājusi iespēju Latvijas patērētājiem iegādāties lētāku produktu. Vidēji kafijas cena Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Salīdzinot deviņu dažādu zīmolu kafijas cenas Baltijas valstīs, pieciem zīmoliem augstākā cena bija Latvijā, bet četriem Igaunijā. Savukārt septiņiem no deviņiem zīmoliem lētākā cena meklējama Lietuvā, liecina KP decembra beigās publiskotais pētījums par kafijas tirgu.

Kafijai augsti nodokļi

Latvijā akcīzes nodokli 0,50 latu (0,71 eiro) par kilogramu kafijas sāka piemērot 2008. gadā. 2009. gadā to dubultoja līdz vienam latam jeb 1,42 eiro par kilogramu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Maltā vispār netiek piemērota PVN likme grauzdētai kafijai un bezkofeīna kafijai. Viszemāko PVN likmi kafijai piemēro Luksemburga (3%), Kipra (3%), Nīderlande (6%) un Spānija (10%), bet vienas no augstākajām PVN likmēm kafijai noteiktas Itālijā (22%), Polijā (23%), Portugālē (23%) un Ungārijā (27%). Taču ES ir tādas dalībvalstis, kas piemēro ne tikai PVN likmi kafijai, bet arī akcīzes nodokli, kā, piemēram, Latvija, Vācija, Rumānija, Dānija, Horvātija un Beļģija.

Salīdzinot kafijas biržas cenas ar kafijas cenām Latvijā, secināms, ka Latvijā kafijas cenas patērētājiem samazinās lēnāk nekā kafijas cenas biržās un cenu samazinājums kafijai veikalu plauktos ne vienmēr ir proporcionāls cenu samazinājumam kafijas biržās. KP kā piemēru norāda gala cenu salīdzinājumu Merrild in Cup kafijai. Laikā, kad no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada decembrim Arabikai cena samazinājās teju par 40%, Merrild in Cup kafijai gala pārdošanas cena attiecīgajā periodā lielveikalos samazinājās tikai nedaudz. Tobrīd vismazākais piecenojums Merrild in Cup kafijai bija SIA DEPO DIY un SIA MEGO veikalos, bet vislielākais SIA RIMI Latvia un SIA MAXIMA Latvija.

Piegādē iesaistās lielveikali

Starptautisko zīmolu kafiju Latvijā ieved vairumtirgotāji, tomēr arvien biežāk lielie mazumtirdzniecības tīkli izvēlas kafiju iepirkt tieši no ražotāja vai zīmola īpašnieka, kā arī pasūta pašzīmolu kafijas preču zīmes. Šāda tendence, kad tirgotāji saīsina piegādes ķēdi un optimizē savas izmaksas, vērojama visā pasaulē. To uzskatāmi apliecina arī fakts, ka lielākie kafijas importētāji Latvijā ir mazumtirdzniecības tīkli SIA RIMI Latvia un SIA MAXIMA Latvija, un tikai trešajā vietā ierindojas vairumtirgotājs SIA Sanitex. 2011. gadā SIA RIMI Latvia aizņēma aptuveni 10–15% kafijas tirgus, bet 2013. gadā jau 15–20%. Savukārt Maxima Latvija tirgus daļas attiecīgi pieauga no 10–15% 2011. gadā līdz 20–25% 2013. gadā.

2011. gadā trešais lielākais kafijas piegādātājs bija SIA Baltā bura ar 15–20% lielu tirgus daļu, bet 2013. gadā tā veidoja vien 1–5%. Vienlaikus KP novēroja, ka starpnieku izslēgšana no piegādes ķēdes nesamazina kafijas gala cenu patērētājiem, bet gan ir viens no papildu peļņas gūšanas avotiem tirgotājiem.

Neskatoties uz būtisku konkurenci, kafijas tirgū ir arī tādi tirgus dalībnieki, kas spēj saglabāt nemainīgu pozīciju tirgū, proti, no 2011. gada līdz 2013. gadam kafijas ražotājs un Lila Lofberg kafijas preču zīmes izplatītājs SIA Melnā kafija saglabājis nemainīgu tirgus daļu 5–10% apmērā.

Latvijā populārākā – malta kafija

Aptaujājot tirgotājus, KP uzzināja, ka pircēji visbiežāk ikdienas patēriņam iegādājas malto un šķīstošo kafiju, kā arī šķīstošās kafijas dzērienus, bet nišas produktus, kā, piemēram, kafijas kapsulas, kafijas spilventiņus, patērē salīdzinoši retāk, ko var skaidrot ar lieliem sākotnējiem ieguldījumiem, iegādājoties kafijas aparātus.

Kopumā divu Latvijas lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu SIA RIMI Latvia un SIA MAXIMA Latvija veikalos var nopirkt 15 dažādu zīmolu maltas melnās kafijas, 16 zīmolu šķīstošās kafijas, septiņu zīmolu šķīstošās kafijas dzērienus un piecu zīmolu kafijas pupiņas.

Uzraudzības laikā secināts, ka SIA MAXIMA Latvija veikalos, kas lielākoties kafijas plauktos cenšas izkārtot starptautiskās kafijas preču zīmes, pieejams plašāks kafijas sortiments nekā SIA RIMI Latvia, kas savukārt vairāk koncentrējas uz savu preču zīmju virzīšanu tirgū. KP gan uzskata, ka Latvijas patērētājs nelabprāt iegādājas mazumtirgotāju privāto preču zīmju kafiju. Tāpēc nelielo pārdošanas apjomu dēļ privātas preču zīmes šobrīd nevar uzskatīt par nozīmīgu konkurentu starptautiski atpazīstamajām kafijas preču zīmēm kā, piemēram, Merrild, Jacobs un Paulig.

Kafijas tirgus uzraudzības laikā KP noskaidroja, ka kafijas izplatīšanas tirgū darbojas tādi tirgus dalībnieki, kuri Latvijā izplata mazāk atpazīstamas kafijas preču zīmes īsu laika posmu (1–2 gadus) un pēc tam pārtrauc darbību kafijas izplatīšanas tirgū.

Kafijas tirgus daļas 2013. gadā, %

Maxima Latvija 20–25

Rimi Latvija 15–20

Sanitex 5–10

Melnā kafija 5–10

Eugesta un partneri 5–10

Citi 25–50

Avots: KP