VARAM: Latvijā savākto atkritumu daudzuma uzskaitē ir nepilnības

© F64

Latvijā savākto atkritumu daudzuma uzskaitē ir nepilnības un atsevišķa pieeja, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Lai gan Latvijā, tāpat kā citās valstīs, pieaugot iekšzemes kopprodukta apjomam, palielinās radīto atkritumu daudzums, Latvijā ir vērojamas nepilnības atkritumu statistiskajā uzskaitē, turklāt katram komersantam ir cita pieeja to uzskaitīšanā, aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Laura Jansone.

Informāciju par radīto atkritumu daudzumu un savākto atkritumu daudzumu sniedz atšķirīgi komersanti. Pirmo sniedz dažādi atkritumu radītāji, savukārt informāciju par savākto atkritumu daudzumu sniedz atkritumu apsaimniekošanas operatori. Ņemot vērā, ka Latvija ir salīdzinoši maza valsts, būtiskas izmaiņas statistikas datos rada katrs lielāks uzņēmums un tas, cik precīzi un kā tas iesniedz datus Valsts statistiskajā pārskatā "Atkritumi".

Tāpat svarīgs aspekts ir atkritumu klasificēšana. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes datu krājumā "Vides rādītāji Latvijā 2014.gadā" grafikā ir attēloti visu nebīstamo atkritumu daudzumi Latvijā. Pie šī grafika ir sniegta arī atsauce par atkritumu grupām, kas nav iekļautas konkrētajā apjomā. Līdz ar to, ja pastāv atšķirības pa gadiem komersanta norādītajos atkritumu klasifikācijas kodos, var rasties atšķirības arī gala apjomos.

Lai novērstu šādas problēmas, VARAM strādā pie tā, lai uzlabotu statistikas datu uzskaiti, uzsvēra Jansone. Tiek plānoti arī grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu precīzāku datu iegūšanu.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju 2014.gadā Latvijā radīti divi miljoni tonnu sadzīves atkritumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2013.gadā, un savākti 1,8 miljoni tonnu atkritumu - par 7% mazāk nekā 2013.gadā.

Piecu gadu laikā radītais sadzīves atkritumu daudzums divkāršojies, bet savāktais atkritumu daudzums pieaudzis par 16%. Mājsaimniecību atkritumi veido 28% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. 2013.gadā viens Latvijas iedzīvotājs radījis 312 kilogramus atkritumu, kas ir par 169 kilogramiem jeb 35% mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs.

2014.gadā poligonos apglabāti 709 600 tonnu atkritumu, kas ir par 6000 tonnu jeb 0,9% atkritumu vairāk salīdzinājumā ar 2013.gadu. No 2007.gada līdz 2011.gadam apglabāto atkritumu daudzums samazinājās attiecīgi no 804 000 līdz 572 000 tonnu, bet kopš 2011.gada apglabāto atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt.

2014.gadā pārstrādāto atkritumu daudzums, salīdzinot ar 2013.gadu, pieauga par 160 700 tonnu jeb 9,3% un četras reizes vairāk nekā 2009.gadā. Eksportēto sadzīves atkritumu daudzums 2014.gadā ir samazinājies par 2,5%, salīdzinot ar 2013.gadu, tomēr salīdzinājumā ar 2009.gadu eksportētais atkritumu daudzums ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 8000 tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta jeb 60-70% no visa radītā piesārņojuma.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais