Tiesneši izkrīt no lieso algu listes

Edgars Gertners schedule11.feb 2010

Papildus 27 miljoni latu – tik liela naudas summa būs jāmeklē valdībai, lai nākamgad varētu pilnībā izmaksāt tiesnešiem algas. Valdībai pagaidām nav skaidrs, no kuras kabatas izkasīt līdzekļus, lai pildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas atceļ Temīdas pārstāvju algu iesaldēšanu.

Finanšu ministrija plāno, ka nepieciešamo naudu ņems no jau samazinātajām pozīcijām.

Jau tagad daļa tiesnešu saņem vairāk nekā Valsts prezidents un premjers, taču pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma šī summa vēl palielināsies. Tas nozīmē, ka tiesneši nostiprinās savas pozīcijas labāk apmaksāto amatpersonu galvgalī. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece un citi viņas kolēģi ir negatīvi pārsteigti par šādu situāciju. V. Muižniece norāda – ST spriedums paredz, ka amatpersonu atalgojuma līmenī nepieciešams līdzsvars. Savukārt situācija, kad apgabaltiesas tiesnesis saņem vairāk nekā premjers, par šādu stāvokli neliecina, tomēr ST spriedums pildāms obligāti – par to deputāti ir vienisprātis. Viena no iespējām, kā līdzsvarot atalgojuma sistēmu, ir paaugstināt darba samaksu Ministru prezidentam, pēc kura ieņēmumiem tiek rēķināts valsts pārvaldes atalgojums. V. Muižniece šādu soli nenoraida, taču neuzskata par īpaši reālu.

"Satversmes tiesas spriedums arī paredz, ka, ja valstī ir krīzes apstākļi, tiesnešu algas uz laiku var tikt samazinātas," risinājumu redz komisijas priekšsēdētāja. Viņa uzsver, ka kļūt par labāk atalgotajām amatpersonām nav tiesnešu interesēs, jo šāds statuss nevairos tautas uzticību. Būtiski arī izvērtēt, vai Temīdas pārstāvji strādā tik labi, cik pelna. Vēl viena iespēja ir samazināt tiesnešu skaitu. Uz šādu soli aicina Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs. Taču, ņemot vērā, ka tiesneši iepriekš izteikuši sūdzības par darba apjoma palielināšanos un kadru trūkumu, diez vai šāds risinājums ir reāls. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir apņēmības pilns "iet ar visiem vienā solī", taču Neatkarīgajai neizdevās uzzināt, vai viņš būtu gatavs strādāt par pašreizējo algu arī 2011. gadā. Viņš atrodas atvaļinājumā. I. Bičkovičs gan norāda, ka nav korekti runāt par milzīgu tiesnešu darba samaksu, jo pagaidām joprojām spēkā ir algu samazinājums un Temīdas pārstāvji saņem 73% no algas.

ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris situāciju pagaidām nekomentē, atturīgs ir arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Viņš skopi atbild, ka respektē tiesas spriedumu un negrasās rīkoties, lai mainītu spēkā esošo likumdošanu. Savukārt finanšu ministrs Einars Repše ir krietni emocionālāks. "Situācijā, kad valstij vēl būs jāmazina savi izdevumi, tiesnešu atalgojuma būtisks pieaugums nav morāli attaisnojams! Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, līdzekļi būs jāmeklē valsts budžetā jau iepriekš samazinātajās pozīcijās. Ir jāuzsver, ka valdības lēmums tiesnešu algas paredzēja atstāt esošajā līmenī, nevis samazināt!" pikts ir E. Repše.

Juridiskā komisija uzdevusi Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai meklēt risinājumu un pie šā jautājuma atgriezīsies 2010. gada pavasara sesijā.

***

UZZIŅAI

Plānotās tiesnešu algas 2011. gadā

Amats Alga (Ls)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs 5530

Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks 4701

Palātas vai Senāta priekšsēdētājs 4701

Augstākās tiesas senators 4147

Apgabaltiesas priekšsēdētājs 3870

Apgabaltiesas tiesnesis 3318

Zemesgrāmatas nodaļas priekšnieks 3180

Zemesgrāmatas tiesnesis 2765