Patriotisma vilnis, kas pērn apskaloja Nacionālos bruņotos spēkus, ļāvis saglabāt Zemessardzes līdzšinējos izmērus, skaitļus uz papīra pietuvinot reālajai situācijai. Pašlaik brīvprātīgajā militārajā organizācijā darbojas 8047 zemessargi.
2015. gadā Zemessardzē iestājās 1210 cilvēku, taču tas nebūt nenozīmē, ka proporcionāli tikpat pieaudzis personālsastāvs. 1197 zemessargi no dienesta ir atskaitīti. Tātad reālais pieaugums ir 13 zemessargu. Tūkstotis jauniņo kompensē mirušās dvēseles, kas dažādu iemeslu dēļ Latvijas valsti līdz šim aizsargājušas tikai uz papīra. Iemesli, kāpēc cilvēki tiek atskaitīti, ir dažādi. Mirst, pārceļas uz ārzemēm, nav sasniedzami. Kopumā ilgstoši neapmeklētu mācību dēļ pērn izslēgta vairāk nekā trešā daļa – 355 cilvēki.
Vēl 187 zemessargi sasnieguši maksimālo dienesta vecumu – 55 gadus. Savukārt 242 zemessargi aizgājuši pēc pašu vēlēšanās. Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš Neatkarīgajai stāsta, ka vidēji pēc astoņu gadu dienesta cilvēkiem uzrodas jauni izaicinājumi, izveidojas ģimene, jauni darbi un to visu ir grūti savienot ar dienestu. Atsevišķās profesiju kategorijās tas pat ar likumu aizliegts – policists nevar būt zemessargs, jo krīzes situācijā valstij būs nepieciešami abi. Taču tā gluži nav, ka pēc svītrošanas no personālsastāva visi pārējie bijušie zemessargi no valsts viedokļa ir norakstīti. Kaujas prasmes un dažādas militāras zinības viņi vismaz pamatu līmenī ir apguvuši, tāpēc tiek ieskaitīti rezervē. Ja rastos tāda nepieciešamība, viņus sagatavot karadarbībai būtu vienkāršāk nekā cilvēkus, kam nekādas karošanai lietderīgas pieredzes nav. Tāpēc Zemessardzes uzdevumos ir iekļauta arī turpmāka gādāšana par rezervēm. Militārais portāls sargs.lv vēsta, ka armijas plānos ir līdz 2018. gadam sagatavot 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru. L. Kalniņš cer, ka sabiedrības atbalsts un vēlme piedalīties gādāšanā par valsts drošību arī šajā gadā nemazināsies. Tad Zemessardzē no jauna uzņemto skaits varētu būt vismaz tāds pats kā pērn. Atskaitītie – arī tādi būšot vienmēr. Taču, kā Zemessardzes gadskārtējā sanāksmē uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, personālsastāva palielināšanai nav jābūt kvantitatīvai, bet kvalitatīvai. Tad nu Zemessardzei jāmakšķerē spējīgi vīri, turklāt ne tikai pašas vajadzībām, bet arī profesionālajam dienestam.
Arī šogad Zemessardze piedalīsies dažādos pasākumos, pilsētu svētkos. Ir arī izdoti dažādi bukleti. Taču pirmā aģitācijas lapa, kas šogad sasniedza iedzīvotāju pastkastītes, ir brīnišķīgs Zemessardzes brīvprātības apliecinājums. L. Kalniņš stāsta, ka par to parūpējies kāds zemessargs no 17. bataljona. Viņš par saviem līdzekļiem izveidoja, nodrukāja un izplatīja 500 000 aģitācijas lapu ar uzsaukumu stāties Zemessardzē: «Nejautā, kā valsts aizsargās tevi, jautā, kā tu vari aizsargāt valsti!».