Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķim Mārim Kučinskim izveidot jauno valdību nebūs viegli, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Jānis Ikstens. "Pārāk vieglas dienas valdības veidošanas procesā nesaskatu. Process būs diezgan smags," uzskata Ikstens.
Vērtējot Kučinska aicinājumu "Vienotībai" nepamest valdošo koalīciju un strādāt viņa vadībā, Ikstens retoriski vaicāja: "Ko citu vēl varētu teikt?" Ikstens sprieda, ka Kučinskim situācija nav viegla.
Politologs atzina, ka paziņojums par Kučinska nominēšanu premjerministra amatam ir "diezgan nopietns pavērsiens" un bijis apsveicams vismaz no viedokļa, ka izkustināts ieilgušais valdības veidošanas process.
Pašlaik aktuālākais jautājums ir, ko par to visu domā "Vienotība", sacīja Ikstens un prognozēja, ka "Vienotība" nebūs priecīga par šādu pavērsienu. "Principā viņiem būs iemesls sacīt, ka mūsu kandidāts oficiāli nav virzīts. Domāju, ka tās bija zināmas vilcināšanās sekas," piebilda politologs.
Kā ziņots, Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo "Vienotības" premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.
Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.
Tālākajā valdības veidošanas procesā prezidents aicināja partijas būt apdomīgas un enerģiskas.
Vējonis šī gada sākumā tikās ar vairākiem iespējamiem premjera amata kandidātiem, no kuriem vairums atteicās no piedāvājuma. Tāpat viņš vakar Melngalvju namā uzņēma koalīcijas partiju pārstāvjus, kuri izklāstīja savu redzējumu par nākamās valdības darbiem un prioritātēm, tomēr šodien prezidents informēja par izvēlēto kandidātu.
Tagad koalīcijas partneriem būs jāmēģina vienoties par darbu valdībā Kučinska vadībā, kas būs sarežģīti, jo "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa ir paziņojusi, ka "Vienotība", visticamāk, neatbalstīs ZZS premjera amata kandidātu. Tāpat koalīcijas partijām būtu jāvienojas par jaunās valdības sastāvu, atbildības jomu sadalījumu un ministru amata kandidātiem, par ko neformālās sarunās arī iezīmējušās asas domstarpības. Par jaunās valdības apstiprināšanu jābalso Saeimai.
Kā ziņots, prezidents pērn gada nogalē paziņoja, ka nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā. Vējonis šādi nolēma rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas netika izmantojušas iespējas vienoties par jauno valdību.
Vējonis iepriekš paudis, ka varas sadalījumā Latvijā būtu labi ievērot nerakstīto vienošanos par līdzsvaru augstāko amatu sadalē, līdz ar to premjera amatu vajadzētu saglabāt "Vienotībai". Politiķis atzīmēja, ka viņš Valsts prezidenta amatā nonācis kā Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir Saeimas vadībā, līdz ar to būtu loģiski, ja valdības vadība būtu "Vienotības" rokās. Prezidents gan atzina, ka šāds amatu sadalījums nav nemaināms.
Vējonis vispirms tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V), kuram piedāvāja uzņemties premjera pienākumus. Tomēr Reirs no piedāvājuma atteicās un informēja prezidentu, ka vēlas turpināt darbu kā finanšu ministrs arī jaunajā valdībā, ja viņu aicinās to darīt prezidenta nominētais premjers. Tāpat prezidents tikās ar Valmieras mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), tomēr arī viņš nolēma turpināt darbu Valmierā. Kā nākamais "Vienotības" kandidāts augstajam amatam parādījās Šadurskis, bet Zaļo un zemnieku savienība nolēma premjera amatam virzīt deputātu Māri Kučinski (ZZS), vienlaikus nolemjot neatbalstīt Šadurski.
Sākotnēji par iespējamo valdības vadītāju tika uzskatīta "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, tomēr pret viņas kandidatūru iebilda nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, un tas liedzis viņai izveidot valdību. Oficiāli Āboltiņas kandidatūra "Vienotībā" nav atsaukta.
Valdības veidošanas procesu sarežģī partiju domstarpības par atbildības jomu sadalījumu un amatiem.
Pašreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) par savu demisiju paziņoja pirms mēneša - 7.decembrī.