Āboltiņa prognozē šī brīža koalīcijas saglabāšanos

© F64

Neraugoties uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Vienotības" izvirzīto kandidātu - Māra Kučinska (ZZS) un Kārļa Šadurska (V) - savstarpējo cīņu par Ministru prezidenta amatu, sagaidāms, ka abas partijas turpinās kopīgu darbu arī jaunajā valdībā, intervijā "Rietumu radio" sacīja partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa.

"Parlamenta matemātika tomēr rāda to, ka visdrīzāk jau strādās," par abu partiju kopīgu darbu jaunajā valdībā sacīja Āboltiņa. "Latvijas politiķi ir līdz niansēm izkopuši sacenšanos retorikā, viens otra apvainošanā un noliegumos, un kategoriskos paziņojumos. Tomēr, ja prezidents kādu no kandidātiem nominē, politiķi sēžas pie galda un skatās, vai var strādāt kopā."

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām neredz nevienu argumentu, kāpēc "Vienotībai" būtu jāstrādā Kučinska valdībā, jo arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir norādījis, ka valdības vadīšana jāturpina "Vienotībai", lai saglabātu varas līdzsvaru valstī.

Vienlaikus Āboltiņa norāda, ka bez "Vienotības" koalīcijai būtu 51 balss. "Nedomāju, ka Valsts prezidents par stabilu un ilgtspējīgu valdību uzskatītu šādu valdību, kurā divas no partijām ir jaunpienācējas Saeimā, un par viņu pieredzi un spēju darboties valdībā vēl ir jāpārliecinās," sacīja Āboltiņa. "Ja šāda nominācija būs, diskusijas būs gan partijā, gan frakcijā."

Veidojot jauno valdību, būtu jārunā ar divām pārējām parlamentā ievēlētajām partijām - Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un "No sirds Latvijai".

"Sevišķi LRA bijusi pietiekami atbildīga loma, lemjot par bēgļiem, arī par budžetu, tāpēc sarunām ir jābūt," sacīja Āboltiņa, piebilstot, ka lēmums par partiju piesaisti būtu jāpieņem pārējai koalīcijai kopīgi. "Saskaņas" iesaistīšanu valdībā, viņasprāt, apgrūtina šīs partijas attieksme pret notikumiem Ukrainā un Krievijas lomu tajos, kā arī partijas sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju.

Āboltiņa prognozēja, ka Vējonis šodien varētu nosaukt valdības vadītāja amata kandidātu, jo arī no viņa sabiedrība sagaida izlēmīgu rīcību.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais