Aizejošās premjeres Laimdotas Straujumas vakardienas atklāsme televīzijā, ka Latvijā un Eiropā jāpārskata migrācijas politika, jo tā nekam neder, pagaidām vēl neattiecas uz jaunāko Iekšlietu ministrijas izstrādāto dokumentu šajā jomā. Ir tapis Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku un uz tā bāzes tiks sacerēts jaunais Imigrācijas likums. Taču vispirms jāsagaida rīcībspējīga valdība, kas šo ziņojumu apstiprinātu.
Nekāda revolūcija patvēruma meklētāju apsaimniekošanā gan netiek solīta, jo Latvija arī turpmāk būs tikai tranzītvalsts migrantiem, un drīzāk jādomā, ar kādām metodēm piespiest viņus pie mums uzkavēties vismaz tik daudz, lai iesaistītās institūcijas apgūst tām atvēlētos līdzekļus Eiropas programmā nauda seko migrantam.
Lai ciemiņš nezog
Rīgas Stradiņa universitāte vakar uz atklātu diskusiju par nelegālo migrāciju pulcināja dažādu iesaistīto jomu ekspertus. Ģenerālais secinājums – bagātajā Eiropā pašlaik patiešām valda haoss. Ja pirms dažiem gadsimtiem eiropieši kolonizēja pārējo pasauli, tad tagad pārējā pasaule lielā entuziasmā kolonizē Eiropu. Bet uz šīs drāmas fona Latvijā viss esot teju ideālā kārtībā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze nepiekrīt politiķu izteikumiem, ka Latvijā imigrācijas politikas neesot. Esot gan: «Mūsu imigrācijas politika un likums atrisina visas dzīves jomas, un tajā ir arī balanss ar drošību.» Cita lieta, ka spēkā esošais likums pat speciālistiem ir ļoti grūti uztverams, kur nu vēl cilvēkiem no malas. Tāpēc tagad tas tiks pārstrādāts. Satraukumam, ka Latvija netiks galā ar plānoto vai neplānoto migrantu daudzumu, pamata neesot: «Mēs neesam viņu mērķa valsts. Ir jāsaprot, ko viņi grib. Apvienoties ar savu ģimeni, savu kopienu un labu sociālo palīdzību. Kopienas Latvijā nav un arī sociālā palīdzība – nekāda.» Jāatgādina, ka valdība pērn nolēma teju uz pusi samazināt bēgļu pabalstu. Tagad tas ir 139 eiro un maksāts tiek, maksimums, gadu. Tas arī būšot lielākais izaicinājums valstij – nodrošināt migrantiem iespējas dzīvot arī pēc šā gada, ja vien viņi jau sen nebūs projām no Latvijas. Panākt, lai ciemiņi nevis zog, bet strādā.
Džigits grīdu neslaucīs
Līdzšinējā praksē gan ir visādi gadījumi – arī patvēruma centrā Mucenieki. Gruzīns pasaka, ka ir džigits, un tāpēc atsakās slaucīt grīdu, vēl jo vairāk tāpēc, ka liek viņam to darīt darbiniece sieviete. Ar musulmaņiem atšķirīgā kultūrā balstīta cimperlēšanās sagaidāma vēl lielākā mērā. Piemēram, valodas mācīšanas pilotprojektā nācās veidot atsevišķas grupas pa dzimumiem, jo vīriešu klātbūtnē sievietes vienkārši nerunā.
Pagaidām gan pārliecinoši lielākā daļa Latvijas nelegālo imigrantu, kas pēc vajadzības pasaka maģisko vārdu «patvērums», ierosinot sarežģītu birokrātisku procedūru, ir vjetnamieši. Tās noslēgumā viņus sūta atpakaļ uz Vjetnamu, un gadās arī, ka tie paši cilvēki pa to pašu ceļu drīz vien atkal atgriežas. Tas nozīmē, ka cilvēku kontrabandisti solīto pilda un cenšas nogādāt klientus galamērķī Polijā.
Robiņi visus izglābj
Valsts robežsardzes Administratīvās pārvaldes priekšnieks Vladimirs Zaguzovs apstiprina, ka robežsargi zinātu, kā rīkoties arī tad, ja kādu dienu 30 vjetnamiešu vietā uz zaļās robežas uzrastos 300 sīriešu vai afrikāņu. Esot izstrādātas procedūras, ko piemērot arī lielas migrantu plūsmas gadījumos. Sagatavoti arī tehniskie līdzekļi kontroles nodrošināšanai, ekipējums, teltis pagaidu izmitināšanai. Protams, projām, no kurienes nākuši, migrantus nedzītu. Mūsu robežsargi darītu to pašu, ar ko FRONTEX operācijās nodarbojas uz ES ārējām robežām Vidusjūrā, proti, laipni uzņemtu migrantus Eiropā. Latvijas kuteris pirms trim dienām vienā maiņā izglāba aptuveni 400 migrantu. Aizvakar 100. Savukārt vasaras periodā no jūlija līdz septembrim latviešu kontā ir 2510 migrantu. Taujāts, kāpēc mūsu kuteris nevarētu vilkt tās dreifējošās laivas atpakaļ uz Āfrikas krastu, pulkvedis Zaguzovs skaidro, ka tad migranti laivas pārdurtu vai tāpat ūdenī salēktu, bet starptautiskās saistības uzliek par pienākumu briesmās nonākušu cilvēku glābt. Šo Eiropas cilvēktiesību un demokrātijas vājumu migranti tad arī izmanto, lai kolonizētu Eiropu.