Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).
Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.
Viņš gan neatklāja, uz kādiem konkrētiem drošības riskiem bēgļu uzņemšanā specdienesti komisijas sēdē norādījuši, taču ir plāns patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas izvietot vairākās vietās Latvijā, līdz ar to viņi nedzīvotu kompaktās kopienās. Pirms izvietošanas reģionos ārvalstnieki uzturēsies patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", kā tas jau notiek līdz šim.
Izvietošana dažādos Latvijas reģionos mazinās drošības riskus, taču, lai bēgļus uzraudzītu, arī turpmāk būs nepieciešami papildu līdzekļi DP, norādīja Latkovskis. Viņš ir pārliecināts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, drošībniekiem jāparedz papildu darbinieku pieņemšana.
"Viens ir skaidrs. Kad Latvijā ieradīsies pirmie pārvietojamie patvēruma meklētāji, būs nepieciešams palielināt ne tikai DP iesaistīšanos un uzraudzību, bet arī DP darbinieku skaitu. Jābūt pārliecinātiem, ka laikā, kamēr viņi uzturēsies Latvijā, līdz situācija viņu dzimtenē uzlabosies, bēgļi neradīs drošības un sabiedriskās kārtības draudus," uzsvēra deputāts.
Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti. Drīzumā Latvijas pārstāvji uz Itāliju un Grieķiju dosies intervēt potenciālos patvēruma meklētājus, lai gan potenciālo teroristu un noziedznieku atlasīšana ir grūts un sarežģīts process, skaidroja Latkovskis.
Tāpat šobrīd nav zināms, cik lielā mērā izdosies piepildīt cerības par ģimeņu uzņemšanu, jo Eiropā 62% no ieceļojošiem bēgļiem ir vīrieši, līdz ar to konkurence uz ģimenēm ir milzīga, norādīja komisijas vadītājs.
"Ne jau rožaina bilde tika uzburta. Kamēr intervēšanas un pārvietošanas process vēl nav sācies, viss jau izskatās vairāk vai mazāk labi. Iestādes pašas saprot, ka tas notiks pirmoreiz. Tas nebūs kā ikdienā, kad Latvijas robežu šķērso irākiešu vai vjetnamiešu grupas. Šoreiz pašiem būs jādodas uz Itāliju un Grieķiju intervēt bēgļus un jāsaprot, vai cilvēki nerada apdraudējumu," uzsvēra Latkovskis.
Ja specdienestiem bēgļu uzņemšanā būs nepieciešami likuma grozījumi, komisija aicinājusi drošības iestādes vērsties pa tiešo pie komisijas, nevis likumprojektus garā procesā virzīt caur valdību. "Drošības iestādes jau tagad norādīja, ka ir iespējamas situācijas, kurās nav viegli atrodams risinājums," uzsvēra Latkovskis.
Jau ziņots, ka pirmie patvēruma meklētāji Latvijā no Eiropas dienvidvalstīm varētu ierasties ne ātrāk kā pēdējās janvāra dienās vai februārī.
Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.
Saskaņā ar Grieķijai nosūtīto pārvietošanas grafiku pirmajā reizē Latvija plāno uzņemt līdz desmit patvēruma meklētājiem.