Veselības ministrs priecīgs par pārtikas produktu ierobežojumiem skolās

Skolu kafejnīcās ieviestie pārtikas produktu ierobežojumi ir tiešām liela uzvara, šādu viedokli šorīt LTV pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Belēvičs ilgi gaidījis ierobežojumu stāšanos spēkā un ir pārliecināts, ka tie sniegs gaidīto ietekmi uz skolēnu veselību un ēšanas paradumiem.

Viņš atzīmēja, ka par ierobežojumiem publiskajā telpā izskanot daudz pārspīlējumu, piemēram, maize skolās nav aizliegta un to ēdnīcās joprojām var dot sabalansēta uztura sastāvā. Ja skolu kafejnīcu plaukti pašlaik esot tukši, tad tā esot pašu uzņēmumu vaina, jo tie savlaicīgi nav sagatavojušies jaunajai situācijai.

Ministrs uzskata, ka problēmas ar veselīgu uzturu visbiežāk rodas mājās, kur bērni "cieš badu", proti, viņi nepaēd brokastis, izsalkuši atnāk uz skolu, kur saēdas saldumus. Taču viss mainīsies, solīja politiķis.

Kā ziņots, līdz ar gadumiju ir stājušies spēkā grozījumi Ministri kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs bērniem piedāvāt arī piena produktu analogus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem, krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem.

Izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt cukura un miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un kuriem pievienotas pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, konservanti.

Tāpat izglītības iestāžu dienas, kompleksajā un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkstēs iekļaut bezalkoholiskos dzērienus, kuriem ir pievienots kofeīns, aminoskābes un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, aromatizētāji un konservanti. Šī norma attieksies arī uz ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Tomēr ierobežojums neattiecas uz šajās iestādēs pagatavotajiem kompotiem, ķīseļiem un dzērieniem, kas tiek gatavoti, atšķaidot sulu vai dabīgu sīrupu, ja tie ir saskaņoti ar kopējo ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām.

Izmaiņas attiecas arī uz majonēzi, tomātu mērci un kečupu. Skolās ēdiena pagatavošanā nevarēs izmantot majonēzi, kas satur pārtikas piedevas - konservantus un krāsvielas -, kā arī tādu, kurā ir vairāk par vienu gramu sāls 100 produkta gramos.

Savukārt kečupam un tomātu mērcei ir noteikts ierobežojums, ka skolās ēdiena pagatavošanai vairs nevarēs izmantot šos produktus, ja to sastāvā ir vairāk par 15 gramiem cukura un vienu gramu sāls 100 produkta gramos. Majonēzi, tāpat kā tomātu mērci un kečupu, jau līdz šim drīkstēja izmantot tikai ēdiena pagatavošanā.

Vienlaikus visās iepriekšminētajās iestādēs dienas, kompleksajā un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkstēs iekļaut krējuma izstrādājumus un citus piena produktu analogus ne tikai piedevu veidā, bet arī ēdienu pagatavošanā, tostarp siera izstrādājumus, paniņas un augu tauku maisījumus.

Turpmāk arī no 20 līdz 25 gramiem ir palielināts maksimāli pieļaujamā cukura daudzums ēdienkartē pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas 24 stundas diennaktī. Līdz šim visām pirmsskolas izglītības iestādēm noteikts vienāds pieļaujamā cukura daudzums ēdienkartē, tomēr izglītības iestāžu pārstāvji un ēdinātāji norādīja, ka tas nav pietiekams ēdienkartes izstrādāšanai tām izglītības iestādēm, kas strādā 24 stundas diennaktī, ņemot vērā, ka papildus brokastīm, pusdienām un launagam tiek pasniegtas arī vakariņas.

Veselības ministrija gan norāda, ka ir iespējams atsevišķu ēdienu un pārtikas produktu izmaksu pieaugums.

Papildus minētajam turpmāk fiziskai personai, kura savā dzīvesvietā sniedz pilna laika bērnu uzraudzības pakalpojumus, būs jānodrošina ēdināšana saskaņā ar veselīga uztura pamatprincipiem. Savukārt juridiskām personām, kas īsteno bērnu uzraudzības pakalpojumus, un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, ēdināšana būs jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas aprites uzraudzību un normatīvajiem aktiem par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.